RĪGA, 21. jūlijs – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs negatīvi novērtēja Krievijas vēstniecības Latvijā sniegto informāciju par to, ka 1940. gadā liela daļa Latvijas iedzīvotāju atzinīgi vērtēja republikas tuvināšanos Padomju Krievijai, atbalstot Saeimas ārkārtas vēlēšanās "Latvijas darba tautas" bloku". Politiķis klāstīja, ka vēstniecības paziņojums ir Krievijas apzinātās ārpolitikas elements.
Latvijas ĀM viedoklis liecina par latviešu valstiskuma un tagadējo varasvīru nepietiekamo attīstību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja politologs, vēstures zinātņu kandidāts Mihails Smoļins.
"Baltija vēlas aizmirst laiku, kad tā bija Padomju Savienības sastāvā, un grib runāt tikai par periodu no 1920. līdz 1940. gadam un sākot no 1991. gada. Zināmā mērā tas ir valstiskuma kroplums – Latvija saprot, ka lielāko daļu latviešu tautas vēstures tai nav bijis ne valstiskuma, ne sabiedrības vienotības," paskaidroja Smoļins.
Politologs konstatēja, ka kroplo viedokli par pašu vēsturi Latvijas vadība pūlas kompensēt ar rusofobiem izteikumiem.
"Latvijas mūsdienu politiskā elite pūlas skaidrot, ka pie tā vainīgi kaimiņi, vispirms – Krievija. Tāda izturēšanās nav pat jauna valstiskuma cienīga, vienkārši tāpēc, ka vēsturiskā realitāte ir jāatzīst tāda, kāda tā bija, nevis jāizgudro ienaidnieki, kuri it kā traucējuši latviešu tautas attīstībai," uzsvēra Smoļins.
Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju uzskata sevi par "padomju okupācijas" upuri.
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā nevar būt ne runas: Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu, turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā, tajās strādāja nacionālās varas iestādes, izņemot Vācijas okupācijas periodu kara gados.