RĪGA, 19. jūlijs – Sputnik. Faktu izmeklēšana par Kijevas gaisa telpas neslēgšanu virs militārā konflikta zonas Ukrainas austrumos, kur 2014. gada 17. jūlijā tika notriekta reiss MH17, jau ir uzsākta, to veic Lidojumu drošības fonda, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Nīderlandes ĀM.
Nīderlandes advokāts Baudevejns van Ejks paziņoja tiesas klausīšanās par aviokatastrofu jūnijā, ka Nīderlandes varasiestādes piekritušas izmeklēt apstākļos, kuru dēļ Kijeva neslēdza gaisa telpu civilās aviācijas lidojumiem konflikta zonā Ukrainas austrumos, kur 2014. gada 17. jūlijā tika notriekts reiss MH17. Kā RIA Novosti precizēja Nīderlandes prokuratūras preses sekretāre Brehtje van de Mosdejka, tā nav tiesas izmeklēšanas, tā notiek ārpus kriminālprocesa par aviokatastrofu.
"Izmeklēšana jau ir sākusies, to veic trešā puse – Lidojumu drošības fonds (Flight Safety Foundation). Izmeklēšanas gaitā tiks izskatīts jautājums par gaisa telpas slēgšanu virs Ukrainas austrumiem un reģioniem, kuri atrodas blakus konflikta zonai, tostarp Krievijas Federācijas teritorija," paziņoja aģentūrai Nīderlandes Ārlietu ministrijā.
Malaizijas Boeing, kurš lidoja no Amsterdamas uz Kualalumpuru reisā MH17, tika notriekts 2014. gada 17. jūlijā virs Doņeckas. Uz klāja atradās 298 cilvēki, viņi visi gāja bojā. Kijeva apsūdzēja katastrofā dumpiniekus, bet tie savukārt paziņoja, ka viņu rīcībā nav līdzekļu, kuri ļautu notriekt gaisa kuģi tik lielā augstumā.
Savstarpēja izmeklēšanas grupa (SIG), kura Nīderlandes ģenerālprokuratūras vadībā bez Krievijas dalības veic katastrofas apstākļu izmeklēšanu, apgalvo, ka Boeing notrieca zenītraķešu komplekss "Buk", kurš piederēja KF Bruņoto spēku Kurskas 53. zenītraķešu brigādei.
Krievijas ģenerālprokurora vietnieks Nikolajs Viņņičenko paziņoja RIA Novosti, ka Krievija iesniedza Nīderlandei ne vien Krievijas radaru datus, bet arī dokumentāciju, kura liecina, ka ZRK "Buk" raķete, kura notrieca Boeing, piederēja Ukrainai, un palaista tā tika no Kijevas kontrolētās teritorijas, taču šo informāciju izmeklētāji ignorēja. Taču pirmajā tiesas sēžu dienā apsūdzība atzina, ka saņēmusi un pēta Krievijas prokuratūras datus.
Tāpat Krievija vairākkārt rosinājusi jautājumu par Kijevas atbildību sakarā ar gaisa telpas neslēgšanu virs Ukrainas austrumiem. Tā, RIA Novosti intervijā KF ĀM Pirmā Eiropas departamenta direktors Aleksejs Paramonovs paziņoja, ka SIG neveica patiesu Ukrainas lomas izmeklēšanu šajā traģēdijā saistībā ar Ukrainas varasiestāžu nepieņemto lēmumu par gaisa telpas slēgšanu civilo lidmašīnu lidojumiem virs bruņota konflikta zonas.
KF ĀM paziņoja, ka SIG apsūdzības par Krievijas saikni ar Malaizijas Boeing notriekšanu ir nepamatotas un izraisa nožēlu, izmeklēšana ir neobjektīva un vienpusēja. Prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka Krievija netiek pielaista lainera katastrofas izmeklēšanai Ukrainas austrumos, taču Maskava var atzīt izmeklēšanas rezultātus, ja būs pilnvērtīga tās dalībniece. Visas raķetes, kuru dzinējus nodemonstrēja Nīderlandes MH17 katastrofas izmeklēšanas komisija, tika utilizētas pēc 2011. gada, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijā. KF prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs vairākkārt ir paziņojis, ka Maskava kategoriski noraida apsūdzības par saikni ar Malaizijas Boeing notriekšanu.
Tiesa lietā par reisa MH17 notriekšanu Nīderlandē sākās 2020. gada 9. martā. Tajā tiek izskatīti četri aizdomās turamie – Igors Girkins, Sergejs Dubinskis, Oļegs Pulatovs un ukrainis Leonīds Harčenko. Pulatovu tiesā pārstāv starptautiskā grupa, kura sastāv no diviem Nīderlandes un viena Krievijas advokāta. Pārējos aizdomās turamos tiesā neklātienē. Nīderlandes tiesa izsaukusi aizdomās turamos reisa MH17 notriekšanas lietā Ukrainas austrumos uz nākamo klausīšanos bloku, kuras sāksies 31. augustā.
Lidojumu drošības fonds (Flight Safety Foundation) ir neatkarīga nevalstiska starptautiska organziācija, kura nodarbojas ar izmeklēšanām, izglītību, propagandu un komunikācijām lidojumu drošības jomā. Fonds bāzējas Virdžīnijas štatā, ASV.