RĪGA, 18. jūlijs – Sputnik. Par banku diktatūras kārtējo upuri Latvijā kļuvis kāds autoīpašnieks – vīrietis pārdeva savu mašīnu un neapdomīgi iemaksāja naudu savā bankas kontā. Savu lēmumu pēcāk viņš stipri nožēloja un pasūdzējās par kredītiestādes rīcību, ievietojot publikāciju Facebook.
"Esmu nenormāli dusmīgs. Situācija – šī mēneša sākumā pārdodu savu mašīnu (5 600 EUR). Pircējs samaksā skaidrā naudā. Šo naudu pēc pāris dienām caur SEB bankomātu ieskaitu savā kontā. Tagad, mēneša vidū man mājās tika veikti kanalizācijas izbūves darbi un jāsamaksā rēķini par šo pasākumu. Mēģinu veikt pārskaitījumu, lai nomaksātu rēķinus – SEB internetbanka paziņo, ka esot izsmelts mēneša limits. Domāju, kā tā var būt, jo mēneša limits man ir 4000 EUR.
Kad izdodas sakontaktēties ar SEB, man paskaidro, ka redz mēneša sākumā ir veikta skaidras naudas iemaksa un viņiem vajadzētu zināt no kurienes man šī nauda. Tāpēc man SEB jāuzraksta iesniegums/paskaidrojums par naudas izcelsmi, bļin!" sūdzas Andris Šimfs.
Pēc autora sacītā, ar sakostiem zobiem viņš tomēr uzrakstīja paskaidrojumu, kurā izklāstīja, ka nauda saņemta no automobiļa pārdošanas. Taču no bankas atnāca paziņojums, ka viņa iesniegums tiks izskatīts trīs darbadienu laikā.
"Tagad pateikšu, kas man derdz visā šinī situācijā:
- A priori tieku uzskatīts par krāpnieku.
- Man jāpierāda, ka neesmu kamielis (krāpnieks).
- Man vienkārši tiek liegtas tiesības rīkoties ar savu naudu.
- Man jāgaida, kad SEB labpatiksies izskatīt manu iesniegumu un vai viņi to atzīs par labu esam un visžēlīgi ļaus man rīkoties ar savu naudu
- Man jāskaidro šī absurdā situācija darbu veicējam, ka nevarēšu šobrīd apmaksāt rēķinu, jo mana nauda ir iesaldēta.
- Visa šī situācija manuprāt ir pazemojoša un degradējoša.
Lai kāds vēl, bļin, iepīkstas, par jauno, skaisto pasauli ar bezskaidras naudas norēķiniem un totālu banku kontroli pār maniem līdzekļiem. Var būt Tev šķiet draugs, ka Tavi līdzekļi pieder Tev.
Taču ja tie glabājas bankā, tad rēķinies, ka kādā jaukā brīdī tie Tev var izrādīties nepieejami. Tā lūk," brīdina visus neapmierinātais bankas klients.
Zem Andra Šimfa sašutuma pilnās publikācijas izcēlās aktīva diskusija – vairums komentētāju bija vienisprātis, ka mūsdienās nav nekā drošāka, nekā turēt naudu zeķē.
"Bankā var turēt maizītei un svietiņam, pārējo tikai zeķē!" piekrīt autoram Agris Krūka.
"Lūk tāpēc banka nav jātur nauda... Jo šitie zagļi pat nozags tavu pēdējo centu, ko krājis esi…" atzīme Harijs Freibergs.
"Tāpēc kontu izmantoju tikai lai nomaksātu tekošos rēķinus. Ikdienā izmantoju tikai skaidru naudu un neko lieku uz kontu nepārskaitu, pat ja tās ir lielas summas," dalās pieredzē Rita Andrejsone.
Citi sociālo tīklu lietotāji pastāstīja par līdzīgām situācijām.
"Bija tādi pati situācija SEB, kad man no sava konta vajadzēja noņemt 3000 eiro, bet banka vienkārši atteica. Noņemt sanāca tikai pēc skandāla un draudiem uzrakstīt sūdzību PTAC un citās atbildīgās instancēs," ziņo Maksims Bartuševičs.
"Man tas pats bija ar Citadeles banku, tikai summa bija 300€, man lika uzrakstīt atskaiti par pilnīgi visām summām, kas tika ieskaitītas manā bankas kontā, un gala rezultātā viņiem kaut kas nepatika un viņi pārtrauca ar mani sadarbību bez pamatojuma, pasakot ka viņiem ir tādas tiesības," sūdzas Signe Zemīte.
Atzīmēsim, ka par degsmi, ar kuru banku darbinieki turpina izpildīt KYC (Know Your Client/Pazīsti savu klientu) un AML (Cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju) protokolus, šobrīd regulāri sūdzas gandrīz visu Latvijā strādājošo kredītiestāžu klienti.
Piemēram, nesen ārste-psihoterapeite palika bez bankas kartes pēc tam, kad samaksāja dalības maksu Starptautiskajai neiropsihoanalīzes biedrībai, savukārt neilgi pirms tam kādas Latvijas skolas darbiniece pirmajā atvaļinājuma dienā palika bez savas atvaļinājuma naudas, jo banka nolēma, ka viņas naudas pārskaitījums ir aizdomīgs, un bez brīdinājuma bloķēja viņas bankas karti.
Latvijas finanšu sektora "tīrīšana" sākās 2018. gadā pēc tam, kad Latvija izrādījās Eiropas naudas atmazgāšanas skandāla centrā un riskēja iekļūt "pelēkajā sarakstā".
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Latvijas Finanšu ministrija vēlas vēl vairāk ierobežot skaidras naudas norēķinus Latvijā un daļēji tās piedāvājumus Saeima jau ir atbalstījusi. Aprīļa sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Nodokļu un nodevu likuma grozījumus, kuri paredz skaidras naudas norēķinu aizliegumu nekustamā īpašuma darījumos. Sākumā Finanšu ministrija piedāvāja ierobežot arī skaidras naudas norēķinus transportlīdzekļu iegādes darījumos un samazināt skaidras naudas norēķinu limitu no 7200 līdz 3000 eiro, taču Saeima pagaidām neatbalsta šādu soli.