RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Būvniecības valsts kontroles birojs 2020. gada pirmajā pusgadā pieņēmis 10 lēmumus par tiesību atņemšanu elektroenerģijas ražotājiem, kuri pārdot to obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ietvaros. Pateicoties šiem lēmumiem valsts šogad spējusi ietaupīt aptuveni 1,22 miljonus eiro, vēsta BNN.
Septiņas elektrostacijas zaudēja atļaujas pārkāpumu dēļ, savukārt vēl trīs staciju īpašnieki paši atteicās no valsts atbalsta.
Šogad birojs pārbaudīja 20 elektrostacijas un konstatēja 24 pārkāpumus. Piecās stacijās tika atklāti trūkumi uzskaites sistēmās (piemēram, netika uzstādītas mēriekārtas). Deviņas stacijas neatbilst enerģētikas nozares prasībām. Septiņos gadījumos netika ievēroti darba aizsardzības noteikumi, savukārt trīs stacijās atklātas neatbilstības, kuras skar elektrisko jaudu, kas ir norādīta līgumā ar valsts tirgotāju.
Šajā periodā birojs izpētīja 143 elektrostaciju gada pārskatus par 2019. gadu un izdeva 15 brīdinājumus.
Būvniecības valsts kontroles birojs uzrauga 328 elektrostacijas, tai skaitā 135 HES, 51 vēja elektrostaciju, 42 stacijas, kuras ražo enerģiju no biomasas, 50 – no biogāzes un 50 – no dabasgāzes.
OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam – dotācijām mazajām HES, vēja parkiem, biomasas pārstrādes uzņēmumiem, biogāzes stacijām un citiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. OIK atbalsta mehānisms sāka darbu Latvijā no 2008. gada.
2017. gada nogalē izcēlās skandāls ar "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram uzņēmumiem, kas paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Taču noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un patērētājiem pārdeva nebūt ne "zaļu" enerģiju par krietni augstākām cenām.
Valdība ir uzsākusi OIK sistēmas atcelšanas apspriešanu. Ekonomikas ministrija 2021. gada budžetā prioritārajai elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanas finansēšanai pieprasījusi 154,88 miljonus eiro.