RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijas transporta lietu komisārei Adinai Valeānai un pateicies par interesi un projekta Rail Baltica atbalstu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valdības preses dienestu.
"Rail Baltica – ir dzelzceļa infrastruktūras projekta piemērs un svarīgākā Lietuvas un Baltijas valstu prioritāte. Tāpēc ir patīkami dzirdēt, ka tā ir prioritāte arī Eiropas Komisijas acīs transeiropas transporta tīkla izveidē," teikts paziņojumā.
Skvernelis atzīmēja, ka projekta īstenošana Lietuvā rit pilnā sparā. Novembrī plānots pabeigt darbus iecirknī, kas savieno Kauņu ar Kauņas intermodālo termināli. Līdz ar tā noslēgšanu pirmo reizi šajā gadsimtā dzelzceļa kravu pārvadājumi tiks veikti starp Baltijas reģionu un citām Eiropas Savienības valstīm.
Uzsvērts, ka projektam būs liela nozīme militārās mobilitātes nodrošināšanai reģionā. Lietuva sākusi darbu ar Aizsardzības ministriju un NATO, lai labāk izmantotu Rail Baltica infrastruktūru militārajā jomā.
Valdības vadītājs apstiprināja Viļņas vēlmi noslēgt projektu līdz 2026. gadam. Politiķis pauda cerību, ka eirokomisāre varēs tuvākajā laikā apmeklēt Lietuvu, lai iepazītos ar būvdarbu gaitu.
Projekts Rail Baltica ir dzelzceļš, kas savienos Baltijas valstis ar Rietumeiropu. Tas vedīs caur Berlīni, Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu un Tallinu. Bija plānots ar ūdenstransportu pagarināt maršrutu līdz Somijai, tomēr Helsinki savu dalību projektā apturēja. Projekta aplēstā vērtība – 5,8 miljardi eiro. Periodiski parādās informācija, ka būvdarbi izmaksās vairāk nekā plānots sākotnēji.
Piemēram, intervijā Sputnik Lietuva Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs paziņoja, ka projekta īstenošana būtiski ievilksies, taču daudz nopietnāks ir izmaksu straujais pieaugums. Pēc viņa domām, nav arī saprotams, kāpēc Baltijas valstīm vajadzīgs Rail Baltica.
Vēl vairāk, projekta nesenais audits, kura rezultātus publicēja Eiropas Revīzijas palāta, fiksēja nopietnus trūkumus, it īpaši trases rentabilitātes jomā. Atskaitē norādīts, ka prognozējamais pasažieru skaits nav pat kritikas vērts. Turklāt nav skaidrs, no kurienes nāks kravas, ko plānots pārvadāt pa dzelzceļu.