Nesen Saeima pieņēma lēmumu nodot komisijām likumprojektu, kas paredz atcelt absolūto aizliegumu dienēt bruņotajos spēkos par dažiem noziegumiem notiesātām personām. Ko citu lai iesāk? Covid-19 radītās krīzes dēļ gan sākās bezdarbs, kas piemeta malciņu armijas kadru krāsniņā, tik un tā trūkst cilvēku, kuri būtu gatavi nolikt galvas cīņas laukā par Latviju.
Ja grozījumi tiks pieņemti, ieročus rokas varēs ņemt cilvēki, notiesāti par slepkavību neuzmanības dēļ, miesas bojājumu nodarīšanu neuzmanības dēļ, armijas īpašumu iznīcināšanu un bojāšanu neuzmanības dēļ un pat par kara noslēpuma atklāšanu neuzmanības dēļ.
Ar pirmo divu veidu noziegumiem viss it kā ir skaidrs – cilvēks var laboties, turpmāk viņš slepkavos un miesas bojājumus nodarīs nevis neuzmanības dēļ, bet gan profesionāli un uzmanīgi. Taču cilvēks, kas spēj izpļāpāt kaut ko lieku un noslīcināt tanku vai aviācijas bāzes kuģi (pie tam vēl amerikāņu kuģi) – tas nu nemaz vairs nav tik nevainīgi. Tas nav gluži tāpat, it kā bezdarbnieks, kuru pieņēmuši par ogu lasītāju, neuzmanības dēļ apēdīs 10 kilogramus zemeņu.
Protams, neuzmanības dēļ daudz ko var sastrādāt. Starp citu, nesen latviešu publicists Juris Paiders NRA atklāja šausmīgu noslēpumu. Pavisam nejauši, netīšām un noteikti neuzmanības dēļ Latvija drīz vien var dzīves līmeņa un ekonomikas attīstības ziņā panākt Vāciju, Franciju un visu ES. Kā tad tā? Dažādu pētījumu rezultāti taču liecina, ka Latvijai būs vajadzīgi vismaz septiņdesmit gadi, lai panāktu Parīzi un Berlīni.
Būs gluži kā Lielbritānijā?
Laime nenāca, tak nelaime palīdzēja. Lieta tāda, ka šogad ļaunā vīrusa nestās ligas dēļ Eiropas Komisija prognozē: IKP Latvijā kritīsies par 7%, bet eirozonā vidēji – par 8,7%. Pērn made in Latvia ekonomika auga par 2,2%, ES – par 1,5%.
Tātad Latvija tuvojās ES vidējam līmenim ar 0,7% ātrumu gadā. Šogad, pateicoties koronavīrusam, mēs tuvojamies ES līmenim neredzētā hiperskaņas ātrumā – gandrīz par 2%! Ja turpināsies tikpat labi, vidējo ES līmeni Latvija sasniegs vienas vienīgas paaudzes laikā, pēc 25-30 gadiem!
Tas ir elementāri, raksta Paiders. Ja tu kādu centies panākt, to var izdarīt, ja priekšā skrējējs skrien lēnāk. Vēl labāk – ja viņš paklūp vai pat nokrīt. Kopējā nelabvēlīgajā fonā mēs izskatāmies gluži pieklājīgi un glīti.
Protams, gadās, ka priekšā skrējējs nepiebremzē, toties tas, kurš dzenas pakaļ, saņem visus spēkus un metas uz priekšu. Taču tādu resursu mums pagaidām nav. Jāiztiek ar to, kas ir.
Starp citu, ne visas bagātās valstis kopējā iejūgā pūlas skriet ātrāk par visiem. Ir valsts, kas var palīdzēt Latvijai vēl ātrāk tuvoties bagāto līmenim. Tā ir Lielbritānija. Lieta tāda, ka tās IKP uz vienu cilvēku 2018. gadā bija apmēram par 20% augstāks nekā vidējais rādītājs ES. Pēc Brexit britu rādītāji kopējā IKP vairs netiek ņemti vērā, tātad ES kļūst nabagāka, bet Latvija tuvojas bagāto pulkam.
Interesanti, vai mums tas patiešām ir vajadzīgs? Te jābūt uzmanīgiem. Jāpaskatās uz salu karalistes pieredzi. Citādi vēl neuzmanības dēļ izsitīsimies līderos. Jo bagātāka valsts, jo lielāks tās ieguldījums kopējā kasē.
Un tad mums nāksies uz saviem pleciem vilkt ārā no purva Itālijas vai Grieķijas ekonomiku, varbūt pat uzvelt plecos rūpes par Vāciju. Tā jau ir īsta smagsvaru kategorija.