VID liks darba devējiem pamatot darbinieku zemās algas

Valsts ieņēmumu dienests apņēmies nopietni ķerties klāt darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem maksā algas "aploksnēs".
Sputnik

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno iesniegt grozījumus Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kuri palīdzēs cīnīties ar tā saucamajām "aplokšņu" algām, vēsta Lsm.lv. Saskaņā ar grozījumiem darba devējiem nāksies pamatot iemeslu, kura dēļ darbiniekiem tiek maksātas mazas algas.

Iepriekš nepamatoti zemas algas uzņēmumā bija spiesti pierādīt nodokļu dienesta darbinieki, atgādināja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.

Latvijā samazinās valsts ieņēmumi: kādēļ FM neuztraucas un ko gaidīt cilvēkiem

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Pēc viņas domām, grozījumi manāmi atvieglos darbu ar "aplokšņu algām".

VID direktora vietniece Natālija Filipoviča preses konferencē 13. jūlijā pastāstīja, ka konstatēts liels skaits problēmu gadījumos, kad uzņēmēji vērsās ar lūgumu izmaksāt dīkstāves pabalstu saviem darbiniekiem.

Piemēram, darbinieks nostrādājis uzņēmumā gadu, bet galu gala noskaidrojas, ka viņš strādājis nelegāli un saņēmis algu "aploksnē".

Tāpat VID saskāries ar virkni situāciju, kurās cilvēki saņēmuši mazāku dīkstāves pabalstu nekā plānoja. Šādās situācijās atkal iemesls meklējams "aplokšņu algās".

VID aprēķinājis pirmos krīzes radītos zaudējumus valsts budžetā

Vai, piemēram, darbinieks bez viņa ziņas reģistrēts kā valdes loceklis, vēl citā gadījumā darba devējs lūdzis padalīties dīkstāves pabalstā.

Iepriekš vēsltīts, ka "aplokšņu algas" sastāda 44,1% valsts ēnu ekonomikas struktūrā. Vidēji 2019. gadā uzņēmēji slēpuši no valsts 22,3% algu.

Informācijas slēpšanas par darbiniekiem (vidējais provents no kopējā darbinieku skaita, kas nodarbināti bez līguma) 2019. gadā Latvijā pieaudzis līdz 10,9% (+1,0%).

Tas lielā mērā saistīts ar darba spēka trūkumu Latvijā un tā nelegālo ievešanu no citām valstīm.