RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas parlaments pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu paketi, kuri aizliedz ārvalstu pilsoņiem adoptēt Latvijas bāreņus. Šī piedāvājuma apstiprināšana notika ar visnotaļ asām debatēm Saeimā.
Likumprojektiem ir jāstājas spēkā no šī gada 1. septembra. Tie paredz pilnu adoptēšanas aizliegumu citu valstu piederīgajiem līdz brīdim, kamēr nestāsies spēkā Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi un citi normatīvie akti. Saeimas debatēs galvenokārt tika prezentēti divi pretēji uzskati: aizlieguma piekritēji uzskatīja, ka tādā veidā var samazināt vardarbības risku pret bērniem no Latvijas ārzemēs (kur būtībā nav kontroles pār adoptētajiem), savukārt aizlieguma pretinieki apgalvoja, ka, ja bērnu, kurš dzīvo bērnunamā, neviens neadoptē Latvijā, tad vienīgā iespēja viņam izaugt normālā ģimenē ir aizbraukt uz ārzemēm.
Deputāte Evita Zālīte-Grosa no Jaunās konservatīvās partijas debašu laikā atgādināja, ka vēl 2018. gadā ārzemniekiem aizliedza adoptēt bērnus no audžuģimenēm. Viņasprāt, adoptēšana uz ārzemēm daļēji ietver sevī finanšu intereses.
Deputāte Vita Anda Tērauda no "Attīstībai/Par!" atzīmēja, ka bērniem ir tiesības augt ģimenē, taču pieaugušajiem ir pienākums nodrošināt bērniem šīs tiesības: "Šodien no virtuālās tribīnes mēs jau dzirdējām un dzirdēsim daudz liecību par to, ka mēs ar šo pienākumu netiekam galā. (…) Ir nepieciešama aktīvāka rīcība, lai meklētu tepat, Latvijā, ģimenes, kuras būtu gatavas adoptēt bērnus."
Deputāte atzīmēja, ka ir jāaizdomājas par to, kā aizstāvēt vecāku bērnu tiesības – no 10 līdz 18 gadiem.
Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) sacītā, šis likumprojekts nozīmē, ka valsts vēlme noturēt bērnus Latvijā tiek likta augstāk, nekā pašu bērnu intereses. Jaunieviesums skar 141 bērna intereses, kurus varētu adoptēt ārpus Latvijas dzīvojošie ārzemnieki. Ministre norādīja, ka Latvijas ģimenes labprātāk adoptē pavisam mazus bērnus, turklāt bez veselības problēmām. Būtībā grozījumi atņem iespējas augt ģimenē vecākiem bērniem un tiem, kam ir zināmi veselības traucējumi.
Līdzīgu viedokli pauda Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"): "Mums nav morālu tiesību liegt šiem pusaudžiem pēdējo cerību un likt viņiem gaidīt, kamēr mēs sakārtosim sistēmu. Mēs viņiem tādā veidā varam liegt viņu individuālo laimi. Viņi Nav valsts īpašums."
Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko izkritizēja faktu, ka jautājums par bērniem tiek skatīts Saeimas ārkārtas sēdē. Tāpat viņu neapmierināja atbildīgās komisijas vadītāja, deputāta Artusa Kaimiņa darba kvalitāte, jo viņš atteicās uztvert viedokļus, kuri atšķīrās no viņa uzskatiem.
Atbildes vārdā Kaimiņš paziņoja, ka komisija savu darbu ir izpildījusi, uzklausot visu pušu viedokļus, tomēr komisijas vadītājs bijis neapmierināts ar labklājības ministres Petravičas darbībām, kurai "fotografēties un filmēties patīk daudz labāk, nekā strādāt par ministri". Nedaudz vēlāk Saeimas spīkere bija spiesta pārtraukt deputāta Kaimiņa uzstāšanos, pēc tam, kad viņš paziņoja, ka viņš "nav 50 eiro banknote, lai visiem patiktu". Tādā veidā deputāts atbildēja uz sava bijušā partijas biedra Alda Gobzema pārmetumu, kurš paziņoja, ka pusotra gada darba laikā attiecīgajā komisijā Kaimiņš ir izdarījis "pilnīgi neko".
Pret likumprojektiem uzstājās KPV LV līderis Atis Zakatistovs: "Saeimai ir jāpamostas un jāaizmirst šis likumprojekts kā murgs. Šis likumprojekts ir vieglprātīga spēlēšanās ar varu, likumprojekts ir vieglprātīga spēlēšanās ar simbolismu, tā ir vieglprātīga spēlēšanās ar nopietnām lietām, kas saistās ar mūsu ārpolitiku. Ja man būtu jāraksturo ar tīs pazīmēm šo likumprojektu, tad es teiktu, ka šis likumprojekts ir nežēlīgs pret bērniem, šis likumprojekts ir ārpolitiski tuvredzīgs un, iespējams pat muļķīgs. Un, treškārt, šis likumprojekts sevī ietver patvaļu – visu to sliktāko, ko likumdošanā mēs saucam par "izdzīt cauri"."
Šis likumprojekts, pēc deputāta sacītā, atņem bērniem cerību iegūt vecākus.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") aicināja tos politiķus, kuri atbalsta adopcijas aizliegumu ārzemniekiem, parādīt piemēru un pašiem adoptēt Latvijas bērnus, kuriem vienīgā iespēja nokļūt ģimenē ir aizbraukt uz ārzemēm.
Viedokļi debatēs sadalījās ne pēc klasiskās shēmas – koalīcija pret opozīciju, – bet gan acīmredzami apzīmēja pretrunas starp esošajiem un bijušajiem KPV LV locekļiem, kā arī KPV LV un "Jaunās konservatīvās partijas" pārstāvjiem. Beigās vairākiem opozīcijas deputātiem, piemēram, Borisam Cilevičam ("Saskaņa") radās sajūta, ka likumprojekts par bērniem būtībā ir kļuvis par politiskās cīņas instrumentu pašā koalīcijā.
Starp parlamentā izskanējušajiem viedokļiem bija arī tādi, ka, pieņemot likumu par adoptēšanas ierobežošanu, Latvija izrādīsies "vienā laukā ar Krieviju", kas nevar iepriecināt Nacionālo apvienību kā aktīvus grozījumu piekritējus.
Pēc spraigajām debatēm Saeima apstiprināja abus likumprojektus. Aizliegumam jāstājas spēkā no 1. septembra, taču lietās, kuras jau tiek skatītas, būs iespējams pieņemt pozitīvu lēmumu par bērna adoptēšanu uz ārzemēm. Tāpat bērnus drīkstēs adoptēt ārzemnieki, kuri ir bērna radinieki.
Ministru kabinetam tiks uzdots izstrādāt kārtību, saskaņā ar kuru Latvija varētu efektīvi kontrolēt bērnu tiesību ievērošanu, kuri brauc prom pie jaunajiem vecākiem uz ārzemēm. Taču līdz tam laikam adoptēšana uz ārzemēm tiek iesaldēta.