RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Pasākumā piedalījās Sputnik redakciju pārstāvji no Amerikas un Eiropas. Konferencē uzstājās arī Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova, neatkarīgā amerikāņu žurnāliste Eva Bartleta un rakstnieks Gijs Metāns no Šveices.
Par viena no aktuālākajām diskusiju tēmām kļuva sistemātiskais spiediens pret Sputnik pārstāvniecībām Baltijas valstīs. Jeļena Čeriševa pastāstīja, ka Sputnik Igaunija spilgti apliecina, kā Baltijas reģionā cīnās ar citādi domājošajiem.
"Esam izjutuši gan administratīvo spiedienu, gan ekonomisko blokādi, gan politisko cenzūru un, visbeidzot, kriminālvajāšanas draudus, - Čeriševa pastāstīja. – Tikai igauņu policisti var atļauties brīvi interpretēt Eiropas sankcijas, attiecinot ES individuālās sankcijas uz Krievijas valsts mediju."
Piemēram, Jeļena Čeriševa atgādināja, ka jau kopš 2020. gada 1. janvāra Sputnik Igaunija vietne darbojas ārkārtas režīmā. Aģentūras darbinieki bija spiesti lauzt līgumus ar redakciju valsts varasiestāžu spiediena rezultātā. 2019. gada nogalē Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtīja viņiem vēstules ar ultimātu: ja žurnālisti nepārtrauks sadarbību ar Krievijas aģentūru, pret viņiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantu "Eiropas sankciju neievērošana". Tā Tallina interpretē ierobežojumus, kas 2014. gadā vērsti pret Kiseļovu. Pie tam pati aģentūra Sputnik nav minēta nevienā sankciju sarakstā.
Čeriševa norādīja, ka viņu biedē Eiropas pozīcija jautājumā par Sputnik Igaunija. "Brisele klusē, un tā ir noziedzīga klusēšana, - teica žurnāliste. – Patiesībā tā dod vaļu citām valstīm, kas sāk pētīt Igaunijas pieredzi Sputnik slēgšanas jomā."
Aģentūras redakcijai izdevās panākt tikai vienu – iesaldēt nodokļu maksājumus. "Tas ir, mēs joprojām maksājam nodokļus Igaunijas valstij, - precizēja Jeļena Čeriševa. – Pie tam Nodokļu departaments pilnībā slēdzis mūsu kompānijai piekļuvi elektroniskajai videi. Es ceru, ka starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" atradīs izeju, jo ir vitāli nepieciešams pašreiz teikt patiesību vietējās valodās."
Žurnālists un politologs Armens Gasparjans uzskata: Eiropas struktūru reakcija pēc izdevuma bloķēšanas liecina, ka Baltijas valstīs vārda brīvības nav. "Rietumos par Sputnik Igaunija izskanējušas vien nenozīmīgas balsis, ka tas ir nepieļaujami, - teica Gasparjans. – Tomēr es neredzu plašas akcijas par to."
Eksperts uzskata, ka Eiropas organizācijas nevēlas iejaukties tikai tāpēc, ka runa ir par Krievijas mediju.
"Sputnik vajāšana vairākās valstīs kļuvusi par formalitāti. Varbūt mēs nepareizi izprotam vārda brīvību? Varbūt šis termins ir jāpapildina: vārda brīvība ir jebkādas mūsu teiktas patiesības relatīva ignorēšana?" Gasparjans vaicāja savas runas noslēgumā.
Politologa teikto apstiprina fakts, ka Sputnik redakcija Francijā vēl joprojām nav akreditēta prezidenta administrācijā un nevar apmeklēt Elizejas pili. Par to informēja aģentūras pārstāve Marja Ļipatova.
"Taču pie tam jāatzīmē, ka mēs pirmie no franču valodā runājošajiem medijiem ierunājāmies par koronavīrusu un turpinājām darbu, neskatoties uz pandēmiju, - paziņoja žurnāliste. – Sputnik korespondenta kadrus savām reportāžām pēc tam izmantoja Francijas vadošie nacionālie mediji."
Marja Ļipatova piebilda, ka Sputnik Francija regulāri pārmet nepatiesu ziņu izplatīšanu, lai arī aģentūra publicē Krievijas politiķu vārdus, tulkotus franču valodā. Tomēr aģentūras auditorija pieaug. "Vēl vairāk, mēs izpelnāmies kolēģu uzticību, kuri citē Sputnik Francija," piebilda Ļipatova.
Konference "Pasaule mediju acīm 2020. gadā" veltīta žurnālistikas pašreizējā stāvokļa analīzei Krievijā un pasaulē. Pasākums notika 7. jūlijā Starptautiskajā multivides preses centrā "Rossija segodņa" tiešsaistes formātā, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju.