Politika

Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē

Latvijas valdībā apstiprinājuši Nacionālo attīstības plānu līdz 2027. gadam un atzinuši, ka Covid-19 pandēmija radījusi nopietnu triecienu valsts ekonomikai.
Sputnik

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027) Saeima apstiprinājusi ceturtdien, 2. jūlijā, vēsta Mixnews.lv.

NAP2027 nosaka valsts attīstības stratēģiju un apraksta valsts prioritātes un uzdevumus laika periodam līdz 2027. gadam. Izņemot ilgtermiņa mērķus, plānā ir prezentēti arī šodien nepieciešami risinājumi izkļūšanai no krīzes, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.

Turklāt Saeimā atzina, ka pandēmija ir radījusi nopietnu triecienu valsts ekonomikai, kā arī to, ka patreizējā krīze kļuvusi par izaicinājumu Latvijas sabiedrībai.

Ziņotāja kārtā saistībā ar NAP2027 uzstājās Vjačeslavs Dombrovskis no "Saskaņas". Viņš nosauca Saeimas atbalstu plānam par starta šāvienu dokumentā nosprausto uzdevumu īstenošanai.

Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam atbalstīja 77 deputāti. Divi nobalsoja pret, savukārt 11 deputāti nebalsoja.

Kā attīstīsies Latvija

Saeimas preses dienests raksturoja NAP2027 kā plānu, kurš ir vērsts uz sabiedrības ieradumu izmaiņām, dzīves līmeņa celšanu, zinošas sabiedrības izveidi, uz efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī uz atbildības izaugsmi attiecībā uz jautājumiem, kas ir saistīti ar apkārtējo vidi.

Par pamatu uzstādīto mērķu sasniegšanai ir nosaukta efektīva izglītības sistēma, kura spēj nodrošināt cilvēkiem iespēju mācīties visa mūža garumā, attīstīties un pielietot iegūtās zināšanas.

Tāpat Saeimas deputāti pievērsa īpašu uzmanību nepieciešamībai nodrošināt minimālos ienākumus visiem sabiedrības locekļiem, atbalstu uzņēmumiem un izrādīt pretošanos bezdarbam.

Iesmērēja "pirmskovida": Saeima izskatīs Latvijas attīstības plānu līdz 2027. gadam

Neaizmirsa arī par administratīvi teritoriālo reformu. Tai ir jāatrisina policentriskās attīstības problēma, jānovērš nomaļu efekts un jānodrošina kultūrvēsturiskās daudzveidības saglabāšana jaunajās administratīvajās teritorijās.

Iepriekš ziņots, ka NAP, kuru skatīja valdība, tika sastādīts vēl pirms krīzes. Tātad, tajā netika ņemti vērā izaicinājumi, ar kuriem Latvijai nācies saskarties Covid-19 pandēmijas dēļ.

Tāpat tika ziņots, ka 137 dokumenta lappuses balstās uz ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kuri tika nodemonstrēti pirmskrīzes gados, un nekādā veidā neļauj novērtēt, cik ātri atkopsies (un vai vispār atkopsies) LR ekonomika no Covid-19 sekām.

Spriežot pēc visa, valdībā paspēja veikt plānā nepieciešamās izmaiņas un pielāgot to pašreizējai situācijai.

Taču, kā tika atzīmēts, iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.