RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Ir jāsaglabā prasība zināt latviešu valodu ārzemniekiem, kuri Latvijā pērk lauksamniecības zemi. Šāds nosacījums gan ļaus ierobežot zemes izpirkšanu tās sekojošai pārdošanai vai izīrēšanai par uzgrieztām cenām, gan ir nepieciešams normālam darbam – šajā nozarē ir daudz jākomunicē ar vietējām varasiestādēm un kaimiņiem, jāsaprot likumi, paziņoja radio Baltkom ēterā biedrības "Zemnieku Saeima" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.
2017. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par zemes privatizāciju laukos, kuri nosaka pircējiem prasības prast valsts valodu līmenī, kas nav zemāks par B2. Šī gada jūnijā Eiropas Savienības tiesa atzina šo likuma normu par diskriminējošu. Tagad Latvijai ir jāmaina attiecīgais likums. Ja izmaiņu Latvijas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nebūs, Eiropas Komisija uzsāks pret Latviju pārkāpuma procedūru.
Latvijas Zemkopības ministrija ir sašutusi par šādu lēmumu, taču solīja padomāt, kā mainīt likumu tā, lai "saglabātu zemi mūsu pilsoņiem".
Mārtiņš Trons uzskata, ka likumā noteiktā prasība ir taisnīga, tā sniedz pārliecību, ka zeme tiks izmantota ražošanai, ka to pērk tie, kas reāli nodarbojas ar lauksaimniecību.
"Mums ir svarīgi, lai Latvija neattīstītos tāda tendence kā fondi, kuri iepērk lielu daudzumu zemes, lai pēc tam pārdotu ārzemniekiem. Viņi pēc tam izīrēs zemi mūsu ražotājiem vai pārdos par pavisam citu naudu. Viņi pelnīs, mēs pirksim, bet jūs maksāsies vairāk par produkciju," sacīja eksperts.
Eksperts uzsvēra, ka, lai pilnvērtīgi strādātu lauksaimniecības nozarē Latvijā, zemniekam ir jāzina latviešu valoda.
"Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīta nozare, lai tajā strādātu, jums tomēr ir jāzina valoda. Mums ir daudz likumu, pie mums ir jākomunicē ar kaimiņiem, ar valdēm, lai jūs varētu normāli strādāt," sacīja viņš.
Kā piemēru Trons minēja gadījumu, kad saimniecībai tika konfiscētas 20 govis nesaprašanās starp zemes īpašnieku un pašvaldību dēļ.
"Ventspilī strādāja viens zviedrs, nodarbojās ar lopkopību. Viņam tika konstatēts ļoti daudz sliktu situāciju, pat govis nomira. Pēc tam, kā mums tapa zināms, vietējās iestādes pat nevarēja ar viņu sarunāties, jo viņš runāja tikai angliski, bet vietējie – tikai latviski. Rezultātā, man liekas, bojā gāja ap 20 govīm," nobeigumā sacīja eksperts.