RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Valsts policija slēgusi lietu par iespējamiem ierobežojumu pārkāpumiem, kas tika ieviesti ārkārtējās situācijas laikā, 9. maija svinēšanas laikā pie pieminekļa Liepājas Aizstāvjiem, vēsta liepajniekiem.lv.
Sakarā ar iespējamiem pārkāpumiem Valsts policijā vērsās uzņēmējs Artūrs Butāns. Iesniegumā teikts, ka pie pieminekļa Liepājas Aizstāvjiem Jaunās Ostmalas krastmalā, plkst. 11:00 sapulcējās 30-40 cilvēki, kuri neievēroja sociālo distanci.
Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova paskaidroja – lai nepieļautu pārkāpumus, 9. maijā pie pieminekļa dežurēja gan Pašvaldības, gan Valsts policija. Izskatot lietas materiālus, kā arī iesaistīto personu skaidrojumus, tika konstatēts, ka todien netika pieļauti pārkāpumi, kas būtu saistīti ar distances un pulcēšanās aizlieguma neievērošanu, tādēļ tika pieņemts lēmums izbeigt lietvedību, atzīmēja Šeršņova.
Komentējot policijas lēmumu, Butāns paziņoja: "Manuprāt, 9. maijs un šis piemineklis pats par sevi ir provokācija pret latviešu tautu un tiem, kas tika deportēti. Ja pilsētas vadība pieņemtu stingru lēmumu par šī pieminekļa nojaukšanu, tad līdz šādiem pārkāpumiem neviens arī nenonāktu."
Savukārt Butāna pozīciju un pašu lietu komentēja Saeimas deputāts Valērijs Agešins. Viņš paziņoja, ka "mēdz būt gadījumi, kad "likumpārkāpumos" nav nozieguma sastāva, bet atsevišķiem iesniegumu policijā autoriem - smadzeņu".
Artūrs Butāns kļuva slavens 2017. gadā, kad vairākiem izdevumiem pastāstīja, ka aizbraucis no Rīgas, kur strādāja par viesmīli, jo viņam prasīja krievu valodas zināšanas, un atvēra Liepājā bāru "Kursas Putni", kur principiāli neapkalpo krieviski runājošus klientus.
Tāpat 2017. gadā viņš vērsās Valsts valodas centrā (VVC) ar oficiālu iesniegumu par to, ka Liepājas vicemērs Jurijs Hadarovičs lieto krievu valodu komunikācijā sociālajos tīklos.
Pēdējās pašvaldību vēlēšanās Butāns balotējās no Nacionālās apvienības, taču neviens Nacionālās apvienības pārstāvis Liepājas domē neiekļuva.
Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš pieprasīja paskaidrojumus IeM vadītājam Sandim Ģirģenam sakarā ar to, ka rīdzinieki, kuri 9. maijā nolika ziedus pie pieminekļa Atbrīvotājiem, varēja neievērot sociālo distanci. Taču ministrs atbildēja, ka policija nefiksēja rupjus sabiedriskās kārtības pārkāpumus.