RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis paziņoja, ka UNESCO atbilde uz lūgumu aizstāvēt Sputnik Igaunija apstiprina: vārda brīvība Eiropā vairs netiek uzskatīta par vērtību, kuras labad ir vērts cīnīties, vēsta RIA Novosti.
Piektdien, UNESCO atbildē uz ziņu aģentūras "Rossija segodņa" pieprasījumu jautājumā par situāciju ar Sputnik Igaunija paziņoja, ka arī turpmāt atbalstīšos preses tiesības saņemt un nodot informāciju un dažādas idejas.
Jau janvārī ziņu aģentūra "Rossija segodņa" nosūtīja attiecīgos pieprasījumus Starptautiskajai žurnālistu federācijai (IFJ), UNESCO un "Reportieriem bez robežām" (RSF. Vēstulēs, ko parakstījis Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis, norādīts, ka aģentūra lūdz pārvērtēt diskriminējošo politiku, kas vērsta pret Sputnik Igaunija un ir gatava piedāvāt šī kliedzošā brīvības pārkāpuma atbilstošu novērtējumu, kā arī lūdz spert soļus, lai nodrošinātu aģentūras žurnālistu tiesības pildīt savu profesionālo pienākumu.
"Šīsdienas vēstule, ko saņēmām no UNESCO, no Čakčuka kunga (UNESCO ģenerālrekretāra palīgs saziņas un informācijas jautājumos Moezs Čakčuks – red.), atklāti sakot, pārsteidza. Vienu brīdi pat radīja sašutumu. Lieta tāda, ka mēs negaidījām no UNESCO nekādu asu reakciju, jo ļoti labi izpratām šīs organizācijas unitāro raksturu un pārstāvju diplomātiskumu. No otras puses, vēl vairāk negaidījām, ka pēc mūsu sarunas saņemsim vispārīgus vārdus par pieturēšanos pie vārda brīvības principiem gandrīz pusgadu pēc mūsu tikšanās UNESCO," Višinskis pastāstīja RIA Novosti.
Viņš konstatēja, ka vēstule liek nopietni apsvērt, vai tā nav dubultu standartu demonstrācija attiecībā pret žurnālistiem, kuri strādā Krievijas medijos un sadarbojas ar tiem, pret ko Eiropa var vērst represijas, taču pie tam diplomāti Eiropā un pasaulē reaģēs uz informāciju šajā kontekstā pusgadu pēc pieteikuma saņemšanas.
"Vēstule, ko saņēmām no UNESCO, kārtējo reizi apstiprina, ka vārda brīvība Eiropā vairs netiek uzskatīta par vērtību, par ko var cīnīties un aizstāvēt tās attiecināšanu uz visiem žurnālistiem neatkarīgi no medija un tā izcelsmes valsts," piebilda Višinskis.
Sputnik Igaunija vajāšana
No 2020.gada 1.janvāra portāls Sputnik Igaunija redakcijas darbinieki Tallinā bija spiesti lauzt līgumus ar Starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa" sakarā ar Igaunijas varasiestāžu draudiem ierosināt krimināllietas. Pirms Jaunā gada visi Sputnik Igaunija darbinieki saņēma vēstules no Policijas un robežsardzes departamenta vadības par nepieciešamību pārtraukt darba attiecības ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa".
Pamatojuma kārtā tiek sauktas sankcijas, ko Eiropas Savienība 2014. gada 17. martā ieviesa pret vairākām privātpersonām un juridiskajām personām saistībā ar notikumiem Ukrainā. Taču ES sankcijas nav ieviestas pret Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa", kurā ietilpst Sputnik, bet gan personīgi pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.
"Rossija segodņa" pieder KF un nav iekļauta nekādos sankciju sarakstos. Dmitrijs Kiseļovs akcentēja, ka personīgās sankcijas nav iespējams traktēt plašāk, un norādīja, ka no visām ES valstīm tikai Igaunija interpretē sankcijas tik dīvainā kontekstā.
EDSO mediju brīvības lietu pārstāvis Arlems Dezīrs norādīja, ka Igaunijas varasiestāžu centieni ES personīgās sankcijas pret aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu attiecināt uz Sputnik Igaunija kolektīvu kļuvuši par lielu problēmu preses brīvībai visā pasaulē.
Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju saistībā ar Sputnik Igaunija, norādīja, ka Maskava darīs visu iespējamo savu žurnālistu atbalstam.