RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Ogļu eksports no Krievijas, saskaņā ar Enerģētikas ministrijas optimistisko scenāriju, varētu atjaunoties līdz pērnā gada līmenim – 220 miljoni tonnu – 2022. gadā, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz iestādi.
2020. gadā negatīvu ietekmi uz Krievijas ogļu eksportu radījušas koronavīrusa pandēmija un pieprasījuma kritums dažos ārējos tirgos, paziņoja Enerģētikas ministrijas vadītāja vietnieks Anatolijs Janovskis. Covid-19 pandēmijas fonā atsevišķi patērētāji sākuši izsludināt ārkārtas situāciju un atteikties no līgumu izpildes. Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, ogļu eksports ir samazinājies līdz 46,5 miljoniem tonnu no 54,2 miljoniem (-14,3%). Galvenais kritums notiek rietumu virzienā.
Saskaņā ar Federālā muitas dienesta datiem, 2020. gada pirmajā ceturksnī Krievijas ogļu iepirkumus samazināja Vācija (par 3 miljoniem tonnu), Polija (par 1 miljonu), Itālija (par 0,34 miljoniem), ES kopā – par 7,9 miljoniem. Taču pieauga piegādes Āfrikas valstīm (par 0,7 miljoniem tonnu) un Tuvo Austrumu valstīm (par 0,4 miljoniem tonnu). Austrumu virzienā Krievijas ogļu pieprasījums kopumā saglabājas, piegādes Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm palielinājušās par 0,67 miljoniem tonnu.
Pēc Janovska sacītā, ogļu eksports no KF var atjaunoties līdz 220 miljoniem tonnu 2022. gadā – optimistiska scenārija gadījumā. Taču tiek prognozēts eksporta piegāžu kritums rietumu virzienā no 109,8 miljoniem tonnu 2019. gadā līdz 87 miljoniem tonnu 2022. gadā. To var kompensēt eksporta pieaugums austrumu virzienā no 111,5 līdz 133 miljoniem tonnu BAM un Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles paplašināšanas gadījumā.
Ogles ieņem būtisku vietu divu Latvijas lielāko ostu kravu apgrozījuma struktūrā – Rīgā un Ventspilī. Rīgas osta pēc šī kravas veida apstrādes 2019. gadā aizgāja mīnusā par 27%, Ventspils osta – palielinājusi gandrīz par 6%. KF Eiropas daļā lielākais specializētais termināls – "Rosterminalugoļ" – palielinājies iekraušanu par 23%.