RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Igaunijas varasiestādes neieklausījās dažādu Eiropas struktūru rekomendācijās un nemainīja savu pozīciju attiecībā pret Sputnik Igaunija, kas piespiedu kārtā ierobežoja savu darbību līdz minimumam. Par to izdevuma vadītāja Jeļena Čeriševa pastāstīja EDSO cilvēktiesību tiešsaistes sanāksmes dalībniekiem.
Igaunijā vērojami acīmredzami vārda brīvības principu pārkāpumi, atzīmēja žurnāliste. Tostarp, pēc Čeriševas sacītā, Igaunijas varasiestādes atvērti izmanto dažādas spiediena formas un instrumentus uz Sputnik Igaunija redakciju.
No 2020. gada 1. janvāra portāls Sputnik Igaunija redakcijas darbinieki Tallinā bija spiesti lauzt līgumus ar Starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa" sakarā ar Igaunijas varasiestāžu draudiem ierosināt krimināllietas. Pirms Jaunā gada visi Sputnik Igaunija darbinieki saņēma vēstules no Policijas un robežsardzes departamenta vadības par nepieciešamību pārtraukt darba attiecības ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa".
Pamatojuma kārtā tiek sauktas sankcijas, ko Eiropas Savienība 2014. gada 17. martā ieviesa pret vairākām privātpersonām un juridiskajām personām saistībā ar notikumiem Ukrainā. Taču ES sankcijas nav ieviestas pret Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa", kurā ietilpst Sputnik, bet gan personīgi pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.
"Rossija segodņa" pieder KF un nav iekļauta nekādos sankciju sarakstos. Dmitrijs Kiseļovs akcentēja, ka personīgās sankcijas nav iespējams traktēt plašāk, un norādīja, ka no visām ES valstīm tikai Igaunija interpretē sankcijas tik dīvainā kontekstā.
"Tas ir spilgtākais cīņas piemērs ar citādu domāšanu," paziņoja Jeļena Čeriševa. "Tikai Igaunijas policisti atļaujas izplatīt personificētās sankcijas uz Krievijas valsts mediju."
Viņa atgādināja, ka pērnā gada decembrī notikumu fonā ap Sputnik Igaunija žurnālistiem republikas premjerministrs Jiri Ratass nosauca Igaunijas demokrātiju par piemēru visai pasaulei.
"Es tā saprotu, ka viņš uzskata draudus žurnālistiem no policijas puses par demokrātiju. Savukārt atklātas represijas attiecībā pret nevēlamiem medijiem – tā ir vārda brīvība igauņu gaumē," uzsvēra Čeriševa savā runā EDSO konferencē.
Atgadināsīm, ka EDSO mediju brīvības lietu pārstāvis Arlems Dezīrs jau vērsās pie Tallinas ar aicinājumu atturēties no nevajadzīgiem Sputnik Igaunija darbības ierobežojumiem. Pēc viņa sacītā, ES personificēto sankciju attiecībā pret Kiseļovu paplašināšana uz visu aģentūru un žurnālistiem ir kļuvusi par lielu problēmu preses brīvībai visā pasaulē. "Tas var negatīvi ietekmēt brīvu informācijas plūsmu," uzrakstīja Dezīrs savā Twitter lapā.
"Žēl, ka jūs netikāt sadzirdēts," savas uzstāšanās beigās Čeriševa vērsās pie Dezīra.
EDSO cilvēktiesību sanāksme (HDIM) – tā ir lielākā ikgadējā konference Eiropā, kurā piedalās 57 EDSO dalībvalstu delegācijas, EDSO struktūru pārstāvji, kā arī starptautisko un sabiedrisko organizāciju locekļi. Konferences spīkeri apspriež mediju brīvību, demokrātiju un žurnālistu drošības jautājumus visā pasaulē. Apspriešanas beigās dalībnieki piedāvā rekomendācijas aktuālāko jautājumu risināšanai.
Šogad koronavīrusa pandēmijas dēļ tiešsaistes formātā sanāksmi vada Albānija.