RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar rakstu, kas veltīts Otrā pasaules kara iemesliem. Tas balstās un retiem arhīvu materiāliem un atslepenotiem dokumentiem.
Patiesība acis grauž
"1939. gada rudenī, risinot savus militāri stratēģiskos un aizsardzības uzdevumus, Padomju Savienība sāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporācijas procesu. To iestāšanās PSRS tika īstenota uz līgumu pamata ar ievēlēto valdību piekrišanu. Tas atbilda tālaika starptautiskajām un valstu tiesībām. Pie tam 1939. gada oktobrī Lietuvai tika atdota Vilno pilsēta un apgabals, agrākā Polijas teritorija. PSRS sastāvā Baltijas valstis saglabāja savas varas iestādes, valodas, tās bija pārstāvētas augstākajās padomju valsts struktūrās," savā rakstā atgādināja Krievijas prezidents.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina raksta pilnais teksts publicēts šeit>>>
Protams, Latvijas ĀM nevarēja ignorēt publikācijas daļu, kas neatbilst ideoloģijai, ko latviešu nacionālisti tik cītīgi ceļ augšā, rūpīgi sagrozot vēsturi un izkropļojot faktus.
Latvijas diplomātiem šķita nepieciešams publicēt atbildi, kurā teikts: "Ārlietu ministrija kategoriski noraida Krievijas prezidenta Vladimira Putina pausto, ka Baltijas valstu iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) notika uz vienošanās pamata, kam piekrišanu deva ievēlētā valdība". Pie tam nekādus konkrētus atspēkojumus Latvijas ĀM, protams, nevarēja sniegt, resors vienkārši atkārtoja vispārējās frāzes par "okupāciju", "provokācijām", "ilūzijām" un tā tālāk.
Atbilde pelnījusi cieņu
Krievijas vēstniecība Latvijā arī nolēma nepalikt malā un atgādināja, ka Latvijas valdības centieni noliegt acīmredzamo ir absolūti veltīgi
"Virkne politiķu aiz ieraduma steigšus pavēstīja, ka Krievija cenšoties sagrozīt vēsturi. Tomēr viņi nevarēja atspēkot nevienu faktu, nevienu minēto argumentu..." "Izlasiet Prezidenta rakstu pilnībā," KF vēstniecība Latvijā ieteica savā lapā Facebook. Šķiet, var droši teikt: trāpīja desmitniekā.
Iepriekš publicists Vladimirs Lindermans paskaidroja, ka Latvijas vēlmi izsvītrot PSRS no savas vēstures var pielīdzināt centieniem dzēst visu labo, kas bija uzbūvēts valstī – ražošanu, arhitektūru, kultūru. Publicists atgādināja: "Lai kā Latvijas valdība pūlētos izsvītrot pagātni, tā tomēr ir bijusi, to dzēst neizdosies. 1940. gada 18. jūnijā Latvijā saskaņā ar līgumu ienāca PSRS armijas vienības. Prezidents Kārlis Ulmanis toreiz pa radio paziņoja, ka Latvijā ienākuši draugi."
Pie tam, Lindermans atgādināja, ka Latvijā bija vērā ņemami spēki, kuri to vēlējās, tā saucamā "sarkanā" Latvija.
"Pastāvēja "sarkanā" Latvija, ko veidoja strādnieki, zemnieki, mazākumtautības. Ar to gribu teikt, ka bija "sarkanā" Latvija, kas sveica republikas iestāšanos PSRS," teica Lindermans un piezīmēja, ka to apliecina Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlāk stājās pretī vāciešiem.
Vēl vairāk, atzīmēja publicists, nav iespējams pielaikot tam laikam mūsdienu reālijas, jo toreiz pasaule bija citāda. Pastāvēja dalījums ne tikai valstīs, bet arī savas un svešas klases cilvēkos. Daudzu pasaules valstu strādniekiem PSRS bija nākotnes valsts, sava valsts, dzimtā valsts, paskaidroja Lindermans.