RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aprēķinājusi Latvijas mājsaimniecību vidējos izdevumus 2019. gadā.
Pērn katra mājsaimniecības locekļa vidējie izdevumi sastādīja 423 eiro mēnesī, tai skaitā Rīgā – 521 eiro, citās Latvijas pilsētās – 454 eiro, savukārt laukos – 356 eiro.
Visvairāk naudas Latvijas iedzīvotājiem aiziet pārtikas produktu iegādei – aptuveni 98 eiro mēnesī uz katru ģimenes locekli, jeb 23,3% no kopējā groza. Otrajā vietā ir transporta izdevumi – 61,69 eiro, jeb 14,6%, trešajā vietā ir komunālie maksājumi – 61,51 eiro, jeb 14,6%.
Tālāk seko atpūtas un kultūras pasākumu apmeklēšanas izdevumi – 34,42 eiro (8,1%), veselības aprūpes izdevumi – 30,15 eiro (7,1%), dažādu pakalpojumu un preču apmaksa – 29,60 eiro (7%), mājsaimniecības preces – 24,23 eiro (5,7%), kafejnīcu un restorānu apmeklēšana 22,92 eiro (5,4%), apģērbu un apavu iegāde – 22,50 eiro (5,3%), sakaru pakalpojumu apmaksa – 20,35 eiro (4,8%), alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu iegāde – 12,19 eiro (2,9%), izglītības izdevumi – 5,07 eiro (1,2%).
Tādējādi, aptuveni 65% izdevumu veido ikdienas vajadzību nodrošināšana.
Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn par 50% pieauguši ģimeņu izdevumi mājsaimniecības preču iegādei, par 49% - dažādiem pakalpojumiem, galvenokārt – apdrošināšanai un skaistumkopšanas salonu apmeklēšanai, par 43% - izdevumi sabiedriskajai ēdināšanai un viesnīcu apmaksai, par 41% - sakaru pakalpojumiem, lielākoties Internetam.
Visvairāk tērē vientuļie vīrieši – vidēji 609 eiro mēnesī, kas ir par 29% vairāk, nekā vientuļās sievietes. Arī izdevumu struktūra atšķiras: vientuļie vīrieši vairāk tērē transportam, alkoholiskajiem dzērieniem un sabiedriskajai ēdināšanai, savukārt sievietes – veselības aprūpes pakalpojumiem.
Turklāt, ņemot vērā to, ka sieviešu ienākumi Latvijā ir zemāki, nekā vīriešiem, vientuļās sievietes ikdienas vajadzībām tērē līdz 50,3% no kopējiem ienākumiem, savukārt vientuļie vīrieši – tikai 37,6%.
Mājsaimniecību bez bērniem izdevumi ir augstāki, nekā ģimenes pāriem ar bērniem – pirmie tērē vidēji 504 eiro uz cilvēku, bet otrie – 424 eiro mēnesī. Taču viszemākie izdevumi ir vientuļajiem vecākiem ar bērniem (399 eiro uz vienu cilvēku) vai citām mājsaimniecībām, kurās ir bērni (piemēram, kad bērnus audzina vecmāmiņa) – 298 eiro uz cilvēku.
Būt darba devējam vai pašnodarbinātajam Latvijā ir izdevīgāk, nekā nodarbinātajam: pirmie vidēji tērē 472 eiro uz vienu cilvēku, bet otrie – 446 eiro. Savukārt pensionāri var iztērēt tikai 336 eiro mēnesī.
Bagātākās Latvijas mājsaimniecības 2019. gadā tērēja 757 eiro mēnesī uz vienu cilvēku, savukārt nabadzīgākās – 236 eiro mēnesī, jeb 3,2 reizes mazāk. Bagātie vidēji tērēja bāziskajām vajadzībām, tādām kā ēdiens, mājoklis, transports, apģērbs, apavi un veselības aprūpes pakalpojumi, 443 eiro mēnesī uz cilvēku, savukārt nabadzīgākie – vien 166 eiro mēnesī uz vienu cilvēku, jeb 2,7 reizes mazāk. Taču par kultūru un atpūtu bagātās mājsaimniecības maksāja 6 reizes vairāk, nekā nabadzīgās.
Tāpat pētījumā tiek atzīmēts, ka nabadzīgākas mājsaimniecības veido 56% no visiem patērētāju izdevumiem valstī.