Bezdarba statistika Latvijā: kāpēc apsargi tiek atlaisti visretāk

Latvijas Ekonomikas ministrija publiskojusi bezdarba statistiku valstī, līderpozīcijas tajā ieņem palīgstrādnieki, pārdevēji, pavāri un apkopēji, savukārt apsargus un juristus atlaiž krietni retāk.
Sputnik

RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik. Ekonomikas ministrija prezentējusi Saeimas Ilgtermiņa attīstības komisijā savu "Ekonomikas atveseļošanas plānu". Valsts ekonomisti novērtējuši nelaimes apmēru (bezdarbu) un aprakstīja valsts palīdzību nelaimi piedzīvojošiem ekonomikas fiziskajiem un juridiskajiem subjektiem, raksta BВ.lv.

Bezdarba statistika

Iesākumam, ministrijas sagatavotā bezdarba statistika: 5. jūnija tas bija ievērojami augstāks, nekā prognozētais 2020. gada ekonomiskais valsts modelis – 77,3 tūkstoši cilvēku. Acīmredzot, Jāņa Vitenberga iestāde saskata drīzas nodarbināšanas iespējas gandrīz 10 tūkstošiem darbu zaudējušu cilvēku. Lai ministrijas teorija sakristu ar bargo Latvijas patiesību.

"Mēs negribam apzagt valsti": restorānu īpašnieki paskaidroja, kādēļ jāsamazina PVN

Tikmēr darba meklētāju vakanču vidū līderpozīcijas ieņem: palīgstrādnieki (1407), pārdevēji-konsultanti (1279), pārdevēji (1200), pavāri (1200) un apkopēji (1182). Neko sliktu par šiem cilvēkiem nevar pateikt – vienkārši tās ir "viskustīgākās" pozīcijas darba tirgū, ar tradicionāli augstu kadru plūsmu.

Pārsteidzoši, tomēr, ir tas, ka to cilvēku vidū, kam tika atņemti pastāvīgie ienākumi, ir tikai 63 apsargi – viņu vidū pabalstam pieteicās pat mazāk, nekā programmētāju vidū (158). Acīmredzot, bizness krīzes laikos instinkta pēc meklē aizsardzību. Tādēļ maz atlaiž arī juristus (63).

Tāpat valstij tradicionāli palīdz tās zaļais zelts – tāpēc kokapstrādes cehu operatori darba meklētāju grafika stabiņā ir pirmspēdējā vietā (60), savukārt noslēdz to krāvēji (50). Stipro puišu brigādēm viss ir viens – ienest vai iznest. viņi ir derīgi jebkurā ekonomiskā ciklā.

Stabilizēt. Pārorientēties. Augt

Šādu mantru Ekonomikas ministrija uzdevusi mums attiecīgi uz 2020., 2021.-2022. un 2023. gadu un tālāk. It kā jau nevajadzētu tautsaimniecībai pakļauties vēlēšanu datumu maiņai, taču akurāti pēc diviem gadiem, kad pienāks laiks balotēties jaunam parlamentam un valdībai, varēs pateikt: biedri, galveno mēs jau esam pārdzīvojuši, un tagad iestāsies gaišie laiki. "Treknie gadi", "veiksmes stāsts", nu jūs visu atceraties…

Valsts atbalsts steidz palīgā: te ir gan nodokļu brīvdienas no VID uz trīs gadiem, gan apgrozāmie līdzekļi ar garantijām no finanšu institūta "Altum", gan dīkstāves pabalsti no tās pašas fiskālās iestādes, gan bezdarba pabalsti no Nodarbinātības valsts aģentūras… Taču, lūk, kas ir interesanti – neviena no nosauktajām iestādēm nepakļaujas Ekonomikas ministrijai. Tātad var norādīt ar galvas mājienu uz kaimiņu politiskajām iestādēm – bet ja kaut kas neies tā, kā plānots, tad Vitenberga kungs ne par ko neatbild.