RĪGA, 13. jūnijs – Sputnik. Ieteikumi ASV karavīriem "pārvākties" no Vācijas uz Poliju vēl vairāk sarežģīs Krievijas un Ziemeļatlantijas alianses konstruktīva dialoga perspektīvas, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.
Iepriekš ASV mediji vēstīja, ka prezidents Donalds Tramps plāno izvest 9,5 tūkstošus no gandrīz 35 tūkstošiem amerikāņu karavīru, kas dislocēti Vācijā. Berlīne informēja par ASV iespējamiem plāniem samazināt militāro kontingentu Vācijā, tomēr galīga lēmuma nav, paziņoja Vācijas valdības oficiālā pārstāvja vietniece Ulrike Demmere.
ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot šo informāciju, atzīmēja, ka tūlīt pēc šiem paziņojumiem parādījušies aicinājumi amerikāņu karavīriem "pārvākties" uz kaimiņu Poliju.
"Es gribētu uzsvērt, ka ASV militārās klātbūtnes rekonfigurācija Krievijas robežu virzienā ne tikai padziļinās ievērojamo spriedzi drošības jomā kontinentā, bet arī vēl vairāk sarežģīs Krievijas un NATO konstruktīva dialoga veidošanas perspektīvas militāri politiskajā jomā," teica Zaharova.
Viņa atzīmēja, ka ASV, izvedot savus spēkus no Vācijas, vajadzētu "paķert līdzi" arī kodolieročus.
"Ņemot vērā to, ka amerikāņi joprojām aktīvi apgūst to lietošanas praktiskos paņēmienus kopīgās kodolmisijās ar NATO valstīm, kuru rīcībā kodolieroču nav, un tas nepārprotami pārkāpj Kodolieroču neizplatīšanas līguma pamatnolikumus," piebilda diplomāte.
Taču, viņa atzīmēja, rodas šaubas, vai ASV patiešām izvedīs savu kontingentu no Vācijas, - Vašingtonas paziņojumi bieži ir tikai deklaratīvi, to, piemēram, apliecina Sīrijas pieredze.
Pie tam Maskava ir pārliecināta, ka Eiropas valstis, turklāt vēl tik spēcīga kā Vācija, var pašas parūpēties par savu drošību bez amerikāņu uzstājīgās aizbildniecības, atzīmēja Zaharova.
"Turklāt tā, cik zināms, nebūt nav nesavtīga – Vašingtona to regulāri un visai uzstājīgi atgādina, dod norādījumus saviem sabiedrotajiem Eiropā, arī Berlīnei, palielināt viņu ieguldījumu NATO budžetā, un dara to, maigi sakot, bez kādām ceremonijām," piebilda ĀM pārstāve.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pievienošanās Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Pieaudzis arī sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.
Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir labi zināms, tomēr alianse aizbildinās ar Krievijas "agresijas" ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka valsts ņem vērā NATO soļus savā militārajā plānošanā.