Krievija un Turcija panākušas principiālu vienošanos par zenītraķešu sistēmu (ZRS) S-400 "Triumf" otrā komplekta (pulka) iepirkumu, vēsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Turcijas Republikas Aizsardzības rūpniecības sekretariāta vadītājs Ismails Demirs 8. jūnijā paziņoja: "Mums ir principiāla vienošanās par S-400 otrā komplekta piegādi. Jāpabeidz tehniskie darbi pie tehnoloģiju transfēra, kopražošanas detaļām un ceļu kartes... Sistēma S-400 tiek pirkta lietošanai. Punkts."
Vienlaikus Ankara izvērtē piedāvājumus iegādāties ASV un Eiropā ražotos ZRK Patriot Eurosam Demirs pastāstīja, ka sadarbība ar Franciju un Itāliju "Eurosam" jautājumā izskatās visai konstruktīvi, bet ar amerikāņiem lēmumu par "Patriot" piegādēm pieņemt vēl neizdodas.
Krievija un Turcija noslēdza līgumu par ZRS S-400 "Triumf" piegādēm 2017. gadā, kontrakta cena – 2,5 miljardi dolāru. Tas radīja nopietnu krīzi Turcijas attiecībās ar ASV: Vašingtona pieprasīja atteikties no darījuma un pirkt tikai amerikāņu kompleksus "Patriot", draudēja ar sankcijām un Turcijas izslēgšanu no iznīcinātāju F-35 ražošanas programmas. Ankara atteicās pildīt ASV ultimatīvās prasības un 2019. gada vasarā saņēma četrus ZRS S-400 divizionus (pirmo komplektu).
30. aprīlī Turcijas prezidenta oficiālais pārstāvis Ibrahims Kalins atklāja, ka tālākās ZRS S-400 piegādes ir apturētas koronavīrusa dēļ. Daži rietumvalstu analītiķi tobrīd nolēma, ka pandēmija ir ērts iegansts Ankarai atteikties no tālākas militāri tehniskās sadarbības ar Maskavu PGA sfērā. Taču Turcijas plāni nav mainījušies, pieņemts lēmums par otro S-400 komplektu (pulku). Ankara saņems vēl vismaz četrus ZRS "Triumf" divizionus. Krievija – vēl vismaz divus miljardus dolāru.
Triumfālā neizbēgamība
Šie notikumi nozīmē, ka ZRK "Patriot" ir cietis kārtējo sakāvi starptautiskajā tirgū, kaitējumu Vašingtonas imidžam un finanšu rikošetu pa ASV militārās rūpniecības kompleksu, taču tā nav Turcijas vai krievijas problēma, tas ir tehnoloģisko sacensību rezultāts.
Ankara plāno izveidot uzticamāko un modernāko PGA sistēmu, lai aizsargātu svarīgus objektus, un mērķis jau ir gandrīz sasniegts.
ZRS S-400 "Triumf" izstrādāta ar mērķi likvidēt aerodinamiskos un ballistiskos objektus (ieskaitot hiperskaņas), tā var identificēt mērķi līdz 600 km attākumā, maksimālais mērķu likvidācijas rādiuss – 400 km, jau pirms pretinieka lidmašīnu aviācijas uzbrukuma līdzekļu pielietošanas robežas.
Starp S-400 svarīgākajām priekšrocībām ir RLS pilnais redzesloks, iespēja elastīgi pielietot četru tipu raķetes (daudzlīmeņu PGA veidošana). Dažādu tipu raķešu lietošana ļau efektīvi likkvidēt kara aviāciju, bezpilota lidaparātus, spārnotās, taktiskās un ballistiskās raķetes visā pieejamā augstuma (no 5 metriem līdz 30 kilometriem) un tāluma (no 400 metriem līdz 2 kilometriem) diapazonā. Viena "Triumf" baterija var izmantot līdz 72 notēmētas raķetes un vienlaikus apšaudīt ar tām līdz 36 mērķus. Sistēma S-400 spēj integrēt dažādu tipu ZRK (S-300, "Pancirj-S1", "Tor-M1") un vadīt dažāda darbības rāiusa PGA līdzekļu tīklu jebkādos raldioelektronisko traucējumu un meteoroloģiskajos apstākļos.
Izmēģinājumu gaitā netālu no Ankaras izvērstā sistēma S-400 konstatēja 4. paaudzes iznīcinātājus-bumbvedējus F-16 Fighting Falcon uz RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā un bija gatava palaist raķetes, pirms mērķa objekts ieiet uzbrukuma zonā. Kaujas dežūras laikā, kad gaisa mērķu identifikācija un iznīcināšana laika ietaupīšanas apsvērumu dēļ notiek automātiski, pretinieka iznīcinātāji F-16 būtu likvidēti 400 km attālumā no Ankaras. Jāpiebilst, ka F-16 Fighting Falcon tiek uzskatītas par galveno Rietumu gaisa spēku.
Iespējams, modernākais amerikāņu iznīcinātājs F-35 spēs pietuvoties S-400 radaram tuvāk, tomēr arī tas saņems savu raķeti tajā pašā 400 km uzbrukuma zonā. Patlaban Pentagons ir ļoti norūpējies par Turcijas "triumfālo" spēju identificēt un notriekt ASV "neredzamās" kara lidmašīnas. Protams, Ankara vēl joprojām ir stratēģiskais sabiedrotais, tomēr sairst mīts par amerikāņu izcilo bruņojumu – aizvainojoši, bīstami un nes zaudējumus.
Konkurences vide
Darbības attāluma, precizitātes un darbības augstuma diapazona ziņā S-400 nav analogu. Medijos populārais "Triumf" salīdzinājums ar vidēja darbības rādiusa ZRK "Patriot" ir absolūti nekorekts. Abu sistēmu tehnoloģiskajā attīstībā vērojamas būtiskas atšķirības.
Īsumā par galveno. Mūsdienīgās ZRK Patriot РАС-3 MSE nodrošina bruņoto spēku un militāro objektu pretgaisa (pretraķešu) aizsardzību taktiskā līmenī. Patriot mērķu fiksācijas attālums – ne vairāk kā 180 km (ja mērķim ir liela atstarojošā virsma). Likvidācijas attālums – līdz 33 km ar augstuma ierobežojumu līdz 20 km. Viena virziena skata leņķis – 90 grādi, ASV kompleksa RLS izstarojuma diapazons nenodrošina augstu raķešu notēmēšanas precizitāti. Reakcijas laiks pēc mērķa parādīšanās – 15 sekundes (ļoti ilgs). ZRK spēj vienlaikus apšaudīt ne vairāk kā astoņus mērķus ar 3 sekunžu intervālu starp raķešu startiem.
Tas ir dārgs un neefektīvs ierocis. Nesen Saūda Arābija par to varēja pārliecināties kaujas situācijā, kad izvērstie Patriot neatsita bezpilota lidaparātu uzbrukumu.
Ismaila Demira pieminētais Eiropas konsorcija zenītraķešu komplekss "Eurosam" paredzēts bruņoto spēku pretgaisa aizsardzībai pārvietošanās laikā, svarīgu stacionāro objektu aizsardzībai gaisa uzbrukuma līdzekļu (taktisko raķešu, jebkāda tipa lidmašīnu, dronu) masveida pielietošanas gadījumā. "EUROSAM Land system" ārējais izskats un algoritmi ir tādi paši kā amerikāņu ZRK "Patriot".
"Eiropietim" ir labāks reakcijas laiks, augsts šaušanas ātrums (astoņas raķetes desmit sekunžu laikā), mērķu likvidācijas augstums – līdz 25 km, spēj nodrošināt apšaudi 360 grādu lokā, taču tas viss atkāpjas otrā plānā, ņemot vērā gaisa mērķu fiksācijas un likvidācijas maksimālo attālumu – līdz 100 km. Secinājums: ZRK "Patriot" un "Eurosam" nav konkurenti Krievijas "Triumfam", tie var veidot vidējā (tuvāka) darbības rādiusa PGA sistēmas pamatu, taču nekad neaizvietos Krievijas tālā darbības rādiusa sistēmas.
Pēc divus gadu desmitus ilgas turbulences ASV ārpolitikā, augstprātīgi nicīgas attieksmes pret sabiedroto un partneru interesēm, "Turcijas gadījums" izskatās gluži likumīgs.
Atgādināšu: būdama NATO locekle, Turcija sākotnējo plānoja iegādāties tikai ZRK "Patriot", taču amerikāņi ilgus gadus "krāpa" Ankaru. Varbūt cenu centās pacelt, varbūt Vašingtonai patika sabiedrotais, ko nekas nepasargā no gaisa uzbrukuma.
Ne velti valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans nosauca S-400 iepirkumu par "vissvarīgāko vienošanos Turcijas vēsturē".