RĪGA, 11. jūnijs – Sputnik. Koronavīrusa radītās krīzes sekas Latvijā izrādījušās mazākas nekā iepriekš prognozēts, paziņoja valsts finanšu ministrs Jānis Reirs pēc valdības sēdes. Politiķis informēja arī par pieejamiem budžeta līdzekļiem 2,9 miljardu eiro apmērā, paziņoja BB.lv.
J. Reira vērtējums ir pārlieku virspusējs, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.
"Pagaidām vēl nevar galīgi apkopot krīzes situācijas rezultātus, krīzes sekas vēl ietekmēs ne vienu vien mēnesi. Daudzi uzņēmumi, kas šodien vēl turas uz ūdens, var vienkārši nomirt. Valdībai nav ticamas informācijas par to, kādas nozares un kādi tieši uzņēmumi ir cietuši. Valdība orientējas uz 2008.gada krīzi, taču tā principiāli atšķiras no tagadējās," paskaidroja Zaiceva.
Viņa uzskata, ka jautājumā par brīvu naudu budžetā finanšu ministrs mānās.
"Tie ir aizņemti līdzekļi, ko vajadzēt atdot. Bet šim nolūkam tie vispirms ir jānopelna. Gluži kā sakāmvārdā – ņemam svešu naudu, atdodam savējo. Datus par maiju vēl neesmu redzējusi, bet aprīlī Latvijas ārējais parāds pieauga par 1,5 miljardu eiro. Mūsu valstij tā ir liela nauda, un neko labu es tur neredzu," uzsvēra Zaiceva.
Krīze Latviju ir skārusi ļoti smagi, konstatēja ekonomiste.
"IKP lejupslīde būs lielāka nekā visas prognozes. 2008. gada krīze lika Latvijas IKP kristies par 18%, bet tagad mēs netiksim galā bez 10-15% krituma," secināja Zaiceva.
Latvijas ekonomika ievērojami cietusi ierobežojošo pasākumu dēļ, jo valdība ieviesa, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību. Jau zināms par lieliem zaudējumiem viesnīcu un tūrisma nozarēs, sabiedriskās ēdināšanas un starptautisko pārvadājumu jomās. Eksperti vērtē, ka cietušās nozares varēs atgriezties pie pirmskrīzes līmeņa ne ātrāk kā nākamgad.
Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka trīs mēnešu laikā Latvijā zaudējuši darbu 20 tūkstoši cilvēku. Vairāk nekā dezmit nozarēs uzņēmumi veikuši štatu samazināšanu. Reģistrēto bezdarbnieku daļa Latvijā sasniegusi 8,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.