RĪGA, 8. jūnijs – Sputnik. Pēc 2012. gada referenduma par otru valsts valodu valdošie nolēma pielikt punktu "vērienīgai demokrātijai" un strauji pastiprināja referenduma procedūras uzsākšanas kārtību. Kopš tā laika iniciatīvu grupām vairs ne reizi nav izdevies panākt referenduma rīkošanu. Būs gana teikt, ka tā sasaukšanai ir jāsavāc vairāk nekā 150 tūkstošus LR pilsoņu parakstu. Latvijas apstākļos savākt tik daudz autogrāfu vienam vai otram likumprojektam ir absolūti nereāli!
Toties sava veida kompensācijas kārtā varasiestādes atļāva tautai sacerēt savus likumprojektus vienās vai otrās sabiedriskajās platformās. Par vispopulārāko platformu kļuva manabalss.lv. Un, ja viens vai otrs "tautas" likumprojekts spēs savākt vismaz 10 tūkstošus LR pilsoņu parakstus, tad piedāvājums tiks izskatīts Saeimā.
Protams, absolūto vairākumu šādu tautas iniciatīvu samērā ātri deputāti izmet miskastē. Labākajā gadījumā viss beidzas ar šādu tautas likumprojektu nosūtīšanu ekspertīzei atbildīgajā ministrijā. Taču visbiežāk likumprojekti tiek noraidīti uzreiz, tā sakot, nulles lasījumā.
Rokas nost no tautas ievēlētajiem
Protams, daudzas tautas iniciatīvas ir nolemtas neveiksmei praktiski uzreiz. Nu, piemēram, parlaments ļoti ātri nosūtīja arhīvā iniciatīvu par to, lai sniegtu vēlētājiem tiesības atsaukt no amata vienu vai otru deputātu, kurš viņiem vairs nepatīk.
Šādu tiesību – atsaukt deputātu no amata – vēlētājiem nav nevienā Eiropas un pasaules valstī. Turklāt Latvijā deputātus neievēlē pēc viena mandāta apriņķiem, un kā šādā gadījumā noteikt, ka vēlētāji vēlas atsaukt no amata tieši to deputātu, par kuru paši nobalsojuši? Nebūs atbalstīts arī tautas likumprojekts par Saeimas deputātu skaita samazināšanu uz pusi.
Iedodiet vismaz 300 eiro…
Interesanti, ka pat pandēmijas periodā LR pilsoņi neaizmirst nodarboties ar likumdošanu. Aktīvi notiek parakstu vākšana vienā interesantā iniciatīvā, kura acīmredzami ir "importēta" no Šveices, kur vēl pirms gada notika referendums par valsts garantētajiem minimālajiem ienākumiem katram valsts iedzīvotājam.
Tādēļ arī Latvijas iniciatīvas grupa uzskata, ka Latvijā valstij ir pienākums katram iedzīvotājam garantēt noteiktus minimālos ienākumus. Vienīgi ja Šveicē runa bija par 2000 franku, tad pie mums prasības ir pieticīgākas – ne mazāk par 300 eiro mēnesī katram. Atgādināsim, ka valdība noteikusi dīkstāves pabalsta minimālo apmēru 180 eiro. Tikpat daudz varasiestādes maksās tiem, kam ārkārtējās situācijas periodā vai uzreiz pēc tā beidzas bezdarba pabalsta izmaksas termiņš, bet darbu tā arī nav izdevies atrast.
Kopdzīve likumā?
Toties jau ir izdevies savākt nepieciešamos 10 tūkstošus parakstus par ļoti jutīgo iniciatīvu – kopdzīves legalizāciju. Liberālie politiskie spēki jau sen cenšas izvest kopdzīves likumu cauri Saeimai.
Taču katru reizi parlamenta konservatīvais vairākums šo likumprojektu noraidīja, raizējoties, ka aiz centieniem leģitimēt kopdzīvi stāv mēģinājums legalizēt viendzimuma laulības!
Taisnības labad atzīstam, ka atsevišķas Latvijas vienkāršo iedzīvotāju iniciatīvas tomēr atrod likumdošanas varas atbalstu. Tā savulaik deputāti vienojās ar valdību par to, lai fotoradaru ātruma fiksēšana notiek pēc "lojalitātes" principa. Tātad tur, kur ir noteikts maksimāli pieļaujamais ātrums, piemēram, 50 km stundā, fotoradari sāk fiksēt ātruma pārsniegšanu virs 60 km stundā.
Skaidras naudas operācijas un dārzeņi ar atlaidi
Iepriekšējā Saeima ieklausījās parastu Latvijas iedzīvotāju viedoklī, kuri protestēja pret bargiem ierobežojumiem skaidras naudas darījumiem. Un lai arī pilnībā ierobežojumi atcelti netika –skaidras naudas darījumi nedrīkst pārsniegt 7200 eiro, – no idejas samazināt skaidras naudas darījumus līdz 5000 eiro varasiestādes atteicās.
Tāpat iepriekšējā Saeima beigās atbalstīja parasto Latvijas iedzīvotāju ierosinājumu samazināt PVN svaigiem dārzeņiem un ogām. Šis lēmums samazināt PVN pašmāju dārzeņiem patiešām ļāva samazināt šo produktu cenas veikalos.
Esošie valstsvīri vien daļēji ir gatavi atbalstīt arī "veco" iniciatīvu par nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim. Šobrīd Tieslietu ministrija gatavo likumprojektu, kurš paredz neapliekamā minimuma ieviešanu dzīvojamai platībai. Tas, protams, nav tas pats, ko piedāvā iniciatīvas autori portālā manabalss.lv, taču tas ir labāk, nekā bijis līdz šim.
Kur nodot pudeles?
Amizanti, ka vēl vairāk nekā pirms gada Latvijas iedzīvotāji uzstājās ar iniciatīvu… atgriezt Latvijā stikla taras pieņemšanas punktus. Varasiestādes sadzirdēja tautu un pieņēma Depozīta sistēmas likumu. Un jau pēc pāris gadiem valstī tiks organizēta dažādu iepakojumu pieņemšana – ar naudas atmaksu, kas tika samaksāta par šo iepakojumu!
No tā var izsecināt, ka ir tomēr jāizmanto visi ietekmes veidi uz varasiestādēm, uz šo varasiestāžu pieņemtajiem lēmumiem.