RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Piektdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā un steidzamā kārtā tika pieņemts "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums". Kā teikts anotācijā, tā mērķis ir atjaunot līdzšinējo tiesiskuma kārtību pēc ārkārtējās situācijas, nodrošinot gan cilvēka tiesību un brīvību ievērošanu, gan stabilu situāciju veselības aprūpes nozarē. Turklāt likumā noteikta valsts un pašvaldības iestāžu darba kārtība "pārejas periodā" no ārkārtējās situācijas beigu brīža līdz pilnai Covid-19 draudu neitralizācijai.
Likums stāsies spēkā, kolīdz to būs pasludinājis prezidents un pēc ārkārtējās situācijas režīma beigām, kas ir ieplānots 9. jūnijā. Tajā, neskaitot pārējo, ir paredzēts, ka valdība epidemioloģiskās drošības nolūkos ir tiesīga uzlikt ierobežojumus privātpersonu tiesībām. To solās darīt tikai tādos gadījumos, ja parādīsies papildu riski, kas ir saistīti ar vīrusa izplatību.
Masveida pasākumi netiek atcelti, taču to rīkotājiem nāksies norādīt piketu, pulcēšanās un gājienu organizēšanas pieteikumos, kādā veidā tiks nodrošināta epidemioloģiskā aizsardzība. (Jāsaka, ka pirms Covid-19 piketu un gājienu rīkotājiem vispār nevajadzēja iesniegt nekādus pieteikumus – maksimums, bija jāinformē policija par pasākuma plānošanu).
Valsts organizācijām un pašvaldības iestādēm "pārejas periodā" pakāpeniski jāpāriet pie apmeklētāju apkalpošanas klātienē, taču arī tiek atrunāts: privāta apmeklētāju pieņemšana ir iespējama tikai gadījumos, kad pakalpojumu nedrīkst sniegt "attālinātā veidā". Interesanti, ka tādi paši noteikumi ir paredzēti uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem – darbā var iziet ne visi, bet tikai tie, bez kuriem organizācijas funkcionēšana nav iespējama. Pārējiem jāstrādā attālināti.
Pēc ārkārtējās situācijas režīma pārkāpējiem paredzētas soda sankcijas: naudas sodi no 10 līdz 2000 eiro privātpersonām un no 140 līdz 5000 eiro juridiskajām personām.
Kas tika apspriests Saeimā
Debates par likumprojektu parlamentā bija visnotaļ garas, taču galvenie opozīcijas argumenti bija sekojoši: ir jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms un jāatgriežas pie normālas dzīves vai arī nav jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms. Vismaz ārkārtējās situācijas likumā bija norādīti konkrēti tā spēkā esamības termiņi. Šajā gadījumā valdība ir brīva rīkoties pēc saviem uzskatiem un balstoties uz savām izjūtām (vai arī ekspertu rekomendācijām, kā saka koalīcijas deputāti) dzīvot "pagaidu likuma" režīmā, cik vien tīk, kamēr pastāv Covid-19 risks. Saeima netiek ņemta vērā, to, saskaņā ar likumu, valdība vienkārši var informēt par savām darbībām.
Otrs likumprojekts, kuru valdības koalīcija burtiskā nozīmē "izvilka" cauri Saeimai, izmantojot vairākumu balsu, bija par Covid-19 izplatības seku pārvarēšanu. Ja pirmajā likumā uzsvars tika likts uz ierobežojošajiem un medicīnas pasākumiem, tad šajā likumprojektā runa ir par ekonomiskajiem pasākumiem, kurus valdība ir tiesīga pieņemt.
Starp patīkamajām lietām: arī pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts, vismaz līdz gada beigām, komersantiem tiks turpināti esošie telpu īres atvieglojumi. Uzņēmumiem saglabās atvieglojumus, kas ir saistīti ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa avansa maksājumiem. Tāpat līdz gada beigām tiks turpināta paātrināta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa attiecībā uz komersantiem. Nodokļu samaksas termiņš tiek pagarināts uz trīs gadiem, un arī pieteikumu šim atbalsta veidam nodokļu maksātāji varēs iesniegt līdz gada beigām. Līdz šī gada beigām pašvaldībām ir tiesības atlikt iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa maksu. Nemaksāt transporta nodokli pilnā apmērā drīkst transporta uzņēmumi par kravas mašīnām.
Vienvārdsakot – pietiekami daudz patīkamu bonusu, un, varētu likties, nav pamata uztraukumam. Lai gan Saeimas opozīcijas deputāti atrada pietiekami daudz iemeslu abu likumprojektu kritikai. Pirmām kārtām, protams, tas ir pilnvaru apmērs, kas tiek dotas valdībai "avansā" un uz nenoteiktu laiku.
Viedokļi sadalījās
Lūk, ko paziņoja neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko: "Ārkārtējā situācijā, kad Ministru kabinetam un visai sabiedrībai kopumā rodas bažas par kaut kādu problēmu, tad šo Ministru kabineta lēmumu verificē Saeima ar savu lēmumu. Saeima var arī neatbalstīt šo Ministru kabineta rīkojumu. Bet šajā gadījumā jūs tiešām gribat tādās permanentās bailēs, bažās turēt visu sabiedrību. Nav jau runa tikai par opozīcijas deputātiem, par to jau mēs neuztraucamies, ka mums ir bažas, ja. Bažas vairāk ir cilvēkiem, bažas vairāk ir cilvēkiem, kuri nezina, kā sāksies 1. septembris, kuri nezina, vai viņi saņems dīkstāves pabalstu un kā viņi tālāk dzīvos."
Vienā no saviem paziņojumiem deputāte Dana Reizniece-Ozola papildināja kolēģes sacīto: "… Ir viens būtisks princips, kas parasti jāievēro, – jo lielākas tev pilnvaras, jo lielāka atbildība, jo lielāks mandāts, jo lielāka... lielāks pienākums atskaitīties pēc būtības. Un šeit, jā, gan ar šo likumu, gan ar pārējiem paketes likumiem mēs dodam ļoti lielu mandātu valdībai faktiski pašai bez Saeimas iesaistes vai ar minimālu tās iesaisti pieņemt virkni lēmumu, kamēr vien pastāv epidemioloģisko draudu riski. Tas ir ļoti subjektīvs jēdziens kopumā."
Ivars Zariņš, Saeimas deputāts, izdarīja interesantu secinājumu par to, cik ilgi var turpināties "pārejas periods": "Jā, nu, tas, ka valdošā koalīcija ir iestrādājusi principu, ka reizi trijos mēnešos vajadzēs atskaitīties Saeimai, – tas liecina par to, ka vismaz tuvākajā laikā kaut kādas izmaiņas tie, kas ir pie varas, nevēlas redzēt, vēlas pēc iespējas saglabāt šīs manipulācijas iespējas ar šo ārkārtējo situāciju, ar šiem instrumentiem, kas... kas viņiem padomā pielietot. Tā problemātika ir kur? Ja tas ir reizi trijos mēnešos, kas notiks šajos starplaikos? Kā tad tiks konkrēti nodefinēts šis... draudu situācija, jo šī draudu situācija ir manipulējama. Un šī manipulācija var novest pie ļoti nevēlamām sekām... sekām priekš sabiedrības, proti, pie visdažādākajām afērām."
Vjačeslavs Dombrovskis: "Ir pagājuši trīs mēneši, vismaz de facto mēs varam uzskatīt, ka šī krīze ir beigusies, kamēr nav sākusies nekāds... otrais vai trešais vai kas tur... vilnis, un arī paskatīsimies uz to, kāda ir bijusi valdības rīcība attiecībā uz šo nozaru noteikšanu. Punkts pirmais. Vēl pirms trim mēnešiem mums visiem it kā bija pilnībā skaidrs, ka tūrisma nozare būs tā nozare, kura visvairāk cietīs no šīs krīzes. Par to vairākas reizes runāja no tribīnes, no Saeimas tribīnes, es par to runāju. It kā visiem viss bija skaidrs, nekādu iebildumu nebija. Un ko mēs redzam, ka nu tikai tagad, kad faktiski šī epidēmija kā tāda beigusies, kad valstis sāk atvērt savas robežas, kad sāk atjaunoties aviopārvadājumi, tikai tagad valdība piedāvā kaut kādu konkrētu palīdzību tūrisma nozarei. Tikai tagad.
Ja kāds ārējais novērotājs, kolēģi, paskatīsies uz valdības piešķirto pabalstu konkrētām nozarēm, un, ņemot vērā to faktu, ka pati valdība vairākas reizes paziņoja, ka teju visas nozares ir cietis... vai cietušas no krīzes, ja šis ārējais novērotājs mēģinās kaut ko izsecināt par to, kā izskatās Latvijas tautsaimniecība, tad viņš droši vien secinās, ka uz 90 procentiem... ka 90 procenti no Latvijas tautsaimniecības ir viens uzņēmums, kas ir airBaltic."
Likumprojektiem ir jāstājas spēkā uzreiz pēc ārkārtējās situācijas režīma beigām. Tad sekos arī pirmā pieņemto likumu redakcija.