Viedoklis

Amerikai piedāvā izvēlēties starp rasismu un anarhiju

Nav bijis nekādu šaubu, ka Džordža Floida nāve un tai sekojušie protesti, kuri pārauga nekārtībās, tiek aktīvi izmantoti apgriezienus uzņemošajā ASV priekšvēlēšanu kampaņā.
Sputnik

Tika paredzēts, ka galvenais trieciens tiks radīts Trampam, kuram viņa oponenti uzveļ vainu par balto policistu rasismu un nežēlību pret afroamerikāņiem. Tomēr, spriežot pēc notiekošā, skaidrāk top tas, ka realitāte atkal var nepatīkami pārsteigt demokrātus, raksta RIA Novosti Irina Alksnis.

Amerikas līderis sarīkoja veselu – lieliski režisētu – priekšnesumu. Viņš uzstājās ar bargu runu, kurā:

  1. nosauca nekārtību dalībniekus par "dumpiniekiem";
  2. apsūdzēja vairāku štatu varasiestādes nespējā pasargāt mierīgos pilsoņus no noziedzniekiem;
  3. solīja mobilizēt visus federālos resursus, tai skaitā armiju, lai "darītu galu postījumiem un dedzināšanai".

Tas viss notika Baltā nama Rozā dārzā, kur bija dzirdamas gaismas un trokšņa granātu un asaru gāzes lādiņu sprādzienu skaņas. Tā bija policija, kas atbrīvoja no protestētājiem tuvumā esošo Lafajeta skvēru sakarā ar komandantstundas sākumu.

Pēcāk Donalds Tramps izgāja no rezidences un aizgāja pa attīrīto laukumu līdz Svētā Johanna baznīcai, kuru dienu iepriekš aizdedzināja radikāļi. Tur viņš pacēla Bībeli un paziņoja, ka "ASV ir diženākā valsts pasaulē", apsolot nodrošināt valsts drošību.

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

Reakcija uz prezidenta "performanci" sekoja zibens ātrumā. Demokrātu līderi Kongresā izteica savstarpēju paziņojumu, kurā raksturoja Trampa rīcību kā "gļēvu, maz efektīvu un bīstamu".

Ne mazāk asi uzstājās vairāku štatu vadītāji, kuri arī pārstāv Demokrātisko partiju, tai skaitā Ņujorkas un Oregonas gubernatori. Savukārt Vašingtonas mēre Mjuriela Bauzere nosauca par kaunu "neapbruņoto protestētāju" padzīšanu Lafajeta skvērā, uzsverot, ka federālā (nevis vietējā, kas ir ļoti svarīgi!) policija uzsāka attīrīšanu pie Baltā nama 25 minūtes pirms komandantstundas sākuma. Pēc kā mēre piebilda aizkustinošo: "Vašingtonas iedzīvotāji, ejiet mājās. Esiet drošībā."

No mūsu viedokļa viss izskatās ļoti dīvaini. No vienas puses, ir acīmredzami, ka, lai izbeigtu bakhanālijas ar vietējo un reģionālo varasiestāžu veiktajiem pasākumiem bieži vien ir acīmredzami par maz. Mediji ir pilni ar apliecinājumiem tam, kā policija vienkārši vēro, kā tiek izdemolēti pilsētas kvartāli un veikali. No otras puses, prezidents arvien vairāk draud un sola, taču pēc būtības pagaidām neko nedara stāvokļa stabilizēšanai.

Atminējums slēpjas gan Amerikas valsts sistēmas īpatnībās, gan esošās politiskās pretestības skarbumā valstī.

ASV ir visnotaļ sarežģīta pilnvaru iedalīšanas sistēma starp federālo centru un štatiem, taču kopumā reģionālās varasiestādes nes pilnu atbildību par to teritorijā notiekošo. Tas attiecas arī uz tiesībsargājošo jomu, pateicoties kam Savienotajās Valstīs ir visnotaļ piņķerīga spēka struktūru sistēma.

Turklāt jāņem vērā, ka nekārtības, kuras pirmām kārtām balstās uz rasu naida pamata, Amerikai nav nekas īpašs. Tās izceļas regulāri. Slavenākais, laikam, ir dumpis Losandželosā 1992. gadā, taču daudzi labi atceras arī nekārtības Fērgusonā 2014. gadā.

Federāļi iejaucas tikai pēc štata varasiestāžu lūguma, ja tās jūt, ka pašas netiek galā. Arī prezidentam ir pilnvaras pielietot spēku neatkarīgi no gubernatora domām, taču tādā gadījumā tieši uz viņa pleciem gulstas visa atbildība.

Valdība klusē, bet pie Brīvības pieminekļa atbalsta protestus ASV

Un te sākas pats interesantākais: protesti Džordža Floida bojāejas dēļ ir pārņēmuši lielāko daļu štatu (45 no 50), taču nekārtību perēkļi ar grautiņiem, vardarbību un marodierismu atrodas lielākoties Demokrātiskās partijas vadītajos štatos. Tie ir reģioni, kur Trampam nav ne mazāko izredžu uz uzvaru.

Visspilgtākais piemērs, neapšaubāmi, ir Ņujorka. Daudznacionālu, tolerantu un izteikti liberālu lielpilsētu turpina graut, savukārt pilsētas un štata vadība tikai kaut ko murmina. Ņujorkas štata gubernators Endrjū Kuomo paziņoja, ka noziegumi, protams, ir nepieļaujami, taču nekārtību cēlāji "ir saplūduši kopā ar demonstrantiem". Acīmredzot, viņaprāt, tas ir pietiekams pamats tam, lai nekas netiktu darīts lietas labā.

Gubernatoru-demokrātu negatavība veikt stingrus pasākumus ir viegli izskaidrojama: viņi balstās uz elektorātu, kur lielākā daļa ārkārtīgi negatīvi uztvers spēka pielietošanu pat pret marodieriem. Turklāt Demokrātiskā partija savā cīņā ar "balto rasistu, šovinistu un sieviešu ienīdēju" Trampu ar savām rokām nostiprinājusi liberālu tendenci piekāpīgā attieksmē pret likumpārkāpējiem un noziedzniekiem, kuri pārstāv "diskriminētās minoritātes".

Katra no Amerikas pilsoniski politiskās pretošanās pusēm ir izdarījusi savu likmi.

Politologs par karaspēka ievešanu ASV: valdība atzinusi, ka nespēj tikt galā

Demokrāti cer, ka nekārtības pakāpeniski izsmels sevi un varēs no jauna maksimāli koncentrēties uz dienas darbakārtībā esošās cīņas ar balto konservatoru rasismu.

Savukārt prezidents cer, ka štati ar gubernatoriem-republikāņiem daudz ātrāk savedīs kārtību pie sevis, nepieļaujot grautiņu turpmāko izplatību. Toties cietušo pilsētu kadri un politiķu-demokrātu nespēja tikt galā ar situāciju ne vien pastiprinās republikāņu štatu konsolidāciju, bet arī iešūpos neizlēmīgo reģionu svārstu Trampa virzienā.

Taču ievērības cienīgs ir tas, ka neviens pat necenšas rosināt jautājumu par nepieciešamību risināt abas problēmas: gan sistemātisko rasismu, kas izpaužas Amerikas tiesībsargājošās sistēmas tieksmē pielietot pārmērīgu vardarbību, gan nepieciešamību ar pilnu apņēmību apspiest jebkāda veida nekārtības, lai ar cik cēliem lozungiem tie netiktu piesegti.

Acīmredzot Amerikai tas desmitiem gadu bija un joprojām paliek neizpildāms uzdevums.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.