RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Ārkārtējās situācijas pirmajās nedēļās Latvijā bija vērojams sprādzienveidīgs pieprasījuma kāpums pārtikas iegādei internetā, un e-tirgotāji cer, ka daļa pircēju paliks uz ilgu laiku, stāsta LSM.
Covid-19 pandēmija var strauji paātrināt sabiedrības un ekonomikas digitalizācijas procesu visā pasaulē, kā tas jau notika Āzijas valstīs pēc SARS epidēmijas 2002.-2003. gadā, uzskata Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) analītiķi. Pēc viņu domām, spēja pāriet "digitālajā režīmā" ir īpaši svarīga mazo un vidējo tirgotāju izdzīvošanai – kad daļa klientu aiziet internetā, arī jums tur ir jābūt.
Viens no segmentiem, kurā pirkumu internetā pieaugums ir redzams vislabāk, ir pārtikas produktu tirdzniecība. Latvijā uz pieprasījuma lēcienu reaģējuši daudzi tirgus dalībnieki – no mazām zemnieku saimniecībām līdz cenu salīdzināšanas portālam salidzini.lv, kurā parādījusies jauna sadaļa – pārtikas produktu piegāde mājās. Piedāvājumi ir dažādi – produkti no zemnieku saimniecībām, mazajiem ražotājiem, veikaliem, fāstfūda ēdieni – vairāk nekā 60 piegādātāju.
Pilns internetā atrodamo tirgotāju saraksts pieejams Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vietnē. Sarakstā ir 384 visdažādākā profila uzņēmumi: zemnieku saimniecības, restorāni, lieli interneta veikali, kas agrāk tirgojušies galvenokārt ar tehniku, lieli un mazi ražotāji.
PVD datu bāzē redzams, ka daži ražotāji un tirgotāji sākuši darboties tiešsaistē nesen – "karantīnas sāgas" laikā. Piemēram, Latvijā lielākais piena produktu ražotājs "Food Union" savu internetveikalu pienaveikals.lv atvēra aprīlī. Tajā pašā mēnesī tirgot pārtikas produktus sāka arī lielākais internetveikals 220.lv. Nesen tīmeklī sācis darboties arī minimārketu tīkls "Top!".
Lielveikals ar piegādi mājās
Tirdzniecības tīkli, kas strādāja internetā arī pirms Covid-19, stāsta par sprādzienveidīgu kāpumu pēc epidēmijas sākuma.
Interneta veikals Rimi strādā Latvijā tikai 6 mēnešus. Piegāde ir Rīgā un apkārtnē, tas maksā dažus eiro, jaunie klienti, ja pasūtījums ir par zināmu summu, pieejama bezmaksas piegāde. Ir arī formāts "Rimi Drive" – klients pasūta pārtikas produktus internetā un pēc trim stundām var piebraukt pie izvēlētā veikala tos saņemt, pat neizkāpjot no automašīnas.
"Mūsu pircēji – tās ir visdažādākās grupas, - saka "Rimi Latvia" e-komercijas direktors Didzis Kirstuks. – Pirmkārt, daļai pārtikas produktu iegāde internetveikalos jau kļuvusi par ieradumu, tāpat kā dažiem par tradīciju kļuvis brauciens uz tirdzniecības centru brīvdienās.
Īpaši tas ir pieprasīts starp jaunajām ģimenēm, kurās ir mazi bērni, tām ir svarīga piegāde mājās. Taču pircēji ir starp visām vecuma grupām, tostarp pensionāri – droši vien viņi epidēmijas laikā gribēja pasargāt sevi no cilvēku pūļiem. Iespējams, reiz pamēģinājuši, viņi paliks mūsu klienti arī nākotnē."
Pirmajās nedēļās pieprasījums bijis tik liels, ka piegādi bijis jāgaida 7-10 dienas, tāpēc daudzi klienti pauda sašutumu sociālajos tīklos. Nācās būtiski palielināt darbinieku un automašīnu skaitu. Tagad pieprasījums stabilizējies un arī piegāde normalizējusies – pasūtīto atved jau nākamajā dienā.
Internetveikals Barbora.lv, kurš ietilpst "Maxima", Latvijā darbojas vairāk nekā divus gadus. Piegāde – 25 kilometru rādiusā ap Rīgu, maksa – daži eiro. Kā arī 33 veikali, kuros klients var ierasties un paņemt internetā pasūtīto.
Vislielākais pārdošanas pieaugums, astoņas reizes pārsniedzot normālo apmēru, bijis divas nedēļas pēc 12. marta, stāsta "Barbora" pārdošanas un mārketinga vadītāja Jekaterina Pukinska. Toreiz pasūtījumi veikti ar astoņu dienu piegādes termiņu. Rezultātā martā un aprīlī apgrozījums pieaudzis par 130%, jauno klientu skaits – par 400%. Tagad pieprasījums stabilizējies, piegāde ir tajā paša dienā.
"Sākām aktīvi pieņemt darbā jaunus cilvēkus – komplektētājus un kurjerus. Sadarbojāmies arī ar aģentūrām, kuras piedāvā darbiniekus uz noteiktu laiku. Rotācija notiek bieži – vieni atnāk, citi aiziet, darbs nav viegls, vajadzīga fiziska izturība un uzmanība. Tie ir visdažādākie cilvēki – studenti, tie, kuri zaudējuši darbu sabiedriskajā ēdināšanā un apģērbu veikalos, oficianti, grāmatveži," stāsta Pukinska.
Viņa konstatēja, ka e-tirdzniecība ar pārtikas produktiem valstī pirms Covid epidēmijas attīstījās lēnāk nekā kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.
"Mēs Latvijā strādājam tikai divus gadus. Lietuvā – vairāk nekā sešus gadus. Tur arī teritoriālais pārklājums ir plašāks – mums tikai Rīga un apkārtne, bet tur – Viļņa, Kauņa un Klaipēda. Savukārt Igaunijā e-komercija ir principā vairāk attīstīta. Taču tagad mēs redzam sprādzienveidīgu izaugsmi, ļoti daudzi mazie un vidējie uzņēmumi pārkvalificējušies, sākuši strādāt internet," viņa uzskata.
Tas, cik lielā mērā iedzīvotājiem iepaticies iepirkties internetā, kļūs skaidrs rudenī.
"Vasara tomēr nav īstā sezona e-komercijai pārtikas produktu jomā, cilvēki labprātāk pavada laiku svaigā gaisā, socializējas. Parasti mūsu pārdošanas sezona sākas septembrī – beidzas atvaļinājumu laiks, sāk darbu skolas, laiks kļūst sliktāks un tā tālāk – un turpinās līdz aprīlim," precizēja Pukinska.
Tomēr veikali neuzskata, ka gaidāms krass apgrozījuma kritums.
"Mēs redzam, ka daļa pircēju, kas pie mums atnākuši kopš marta, galu galā kļuvuši par pastāvīgajiem klientiem. Visi nepaliks, taču daļa – noteikti. Agrāk daudzi negribēja izmēģināt, bija psiholoģiskās barjeras, bažas, ka viņiem atvedīs nepareizo tomātu, ka veikalā viņi izvēlētos labāku. Tagad uztvere mainās," piebilda Pukinska.
Tirgus tiešsaistē
Kopš 18. marta tiešsaistē darbojas "Kalnciema kvartāls", kas pārvalda divus pazīstamus tirdziņus - Āgenskalna un Kalnciema ielas tirdziņu. Pasūtīt ar piegādi var gandrīz visu, ko tirgo "dzīvajā".
Ideja par tiešsaisti radusies vēl pirms epidēmijas, saka "Kalnciema kvartāla" mārketinga direktore Una Meiberga. Sākumā tika izvirzīts mērķis 100 pasūtījumu dienā. Pirmajās trijās dienās kopā bija 100 pirkumi.
"Mūsu galvenā priekšrocība ir vietējo zemnieku produkcija, kas pie mums vienmēr tirgota," saka Meiberga. – Taču parastajos tirgos bija problēma – nav daudz zemnieku, kuri tur var stāvēt un tirgoties. Palīdz tas, ka mūsu "fiziskos" tirgus cilvēki labi zina, tāpēc uzticas vairāk, nekā ja tas būtu tikai e-veikals. Vēl viens pluss – agrāk pat mūsu pastāvīgajiem klientiem ne vienmēr bija laiks aizbraukt uz tirgu. Tagad braukt nav obligāti."
Kad e-tirgus tikai atvēries, "Whatsapp" tematiskajā grupā uzreiz pierakstījušies tūkstoš cilvēku: "Tagad mums ir tikpat reģistrētu klientu. Vidējā pirkuma summa – apmēram 40 eiro," atklāja Meiberga.
"Parasti mēs diezgan maz saņēmām pasūtījumus tiešsaistē – bet tagad gandrīz visi pasūtījumi ir no turienes," stāsta Jānis Vaivars, kuram pieder neliela biosaimniecība "Ragāres", kas ražo tējas, ārstnieciskie augi, zaļumi, sezonas ogas – avenes, plūmes, aktinīdijas.
"Tagad pasūtījumu kļuvis nedaudz vairāk nekā pirms Covid. Taču ir arī jauni sarežģījumi. Piemēram, jaunus darbiniekus neņemam tieši tāpēc, ka ir risks "saķert" vīrusu," viņš paskaidroja.
Galvenā pārmaiņa pircēju ieradumos – visi izmanto bezskaidras naudas norēķinu. Tagad būs jāpadomā par mobilo apmaksas terminālu.