RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Ārvalstu pilsoņi var saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām - nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros, investīcijas Krievijas kompānijās, vai sava uzņēmuma dibināšana valsts teritorijā. Atbilstošo likumprojektu izstrādājusi Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija, vēsta RBK.
Maija beigās EAM normatīvi tiesisko aktu portālā publicēja informāciju par to, ka apstiprināti kritēriji, saskaņā ar kuriem ārvalstu pilsonis tiek iekļauts investoru kategorijā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju. No 1. jūnija sākās sabiedriskā diskusija par iniciatīvu.
Starp iespējamiem kritērijiem uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir investīcijas Krievijā reģistrētās organizācijās, uzņēmējdarbība Krievijā, valsts vērtspapīru vai nekustamā īpašuma iegāde valstī.
Cita starpā EAM izvērtē iespējas piešķirt uzturēšanās atļauju citu valstu pilsoņiem, kuri apstiprinājuši naudas līdzekļu esamību kontos un plāno uzsākt uzņēmējdarbību Krievijā ar noteikumu, ka tiks radītas jaunas darba vietas un darbā tiks pieņemti Krievijas pilsoņi.
Jautājumā par nekustamo īpašumu iegādi valdība vēl nav izlēmusi, kāds būs īpašuma vērtības slieksnis un minimālais īpašuma termiņš. Tomēr jau spēkā esošie likumi paredz, ka ārvalstniekiem aizliegts iegādāties nekustamo īpašumu pierobežā, lauksaimniecības vai mežu zemes, un šie ierobežojumi saglabāsies.
Lēmuma projektu plānots iesniegt valdībā ne vēlāk kā 2021.gada janvārī.
Eksperti uzskata, ka programma uzturēšanās atļauju saņemšanai par investīcijām būs ierobežots efekts, un tā pārsvarā var ieinteresēt investorus no bijušājām PSRS republikām.
ES prakse
Līdzīga uzturēšanās atļaujas saņemšanas programma darbojas vairākās ES valstīs. Patlaban šādu shēmu izmanto 20 ES valstis: Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Spānija.
Paštrizējā uzturēšanās atļauja dāvā trešās valsts pilsonim ne tikai rezidentūras tiesības vienā ES valstī, bet arī iespēu brīvi pārvietoties Šengenas līguma teritorijā. Pie tam uzturēšanās atļauju izsniegšana investoriem netiek regulēta ES līmenī – tā paliek dalībvalstu nacionālajā komptenecē.
Pērn EK pauda bažas sakarā ar riskiem, ko tāda prakse vkar nest drošības jomā un cīņā pret naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un korupciju.
EK iesaka ieviest stingrāku kontroli jautajumā par pašreizējās prakses atbilstību ES likumiem, sistemātiski kontrolējot drošību, tostarp arī pie robežām un pārbaudot ES direktīvu pielietošanu jautājumā par ilgtermiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ģimeņu atkalapvienošanos, pārbaudot fondu likumību, kas tiek izmantoti investīcijām apmaiņā pret pilsonības vai rezidentūras saņemšanu saskaņā ar kapitālu atmazgāšanas apkarošanas noteikumiem, informācijas apmaiņu jautājumā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.