RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Vecāki, kuru bērni mācās Latvijā bilingvālās skolās, kas kopš pagājušā gada sākušas pāriet pie mācībām tikai un vienīgi valsts valodā, turpina dalīties stāstos par to, kā tas notiek praksē. Problēmas rodas ne tikai materiāla apgūšanā, bet arī komunikācijas līmenī ar skolotājiem, kuri krievu valodu zina, taču, ņemot vērā programmu, atsakās tajā runāt.
Rīgas skolēna māte Jekaterina Aleksandrenkova pastāstīja par to, kā klases audzinātāja, dabaszinību skolotāja atteicās atbildēt uz bērna jautājumu par indīgajām sēnēm, acīmredzami izsecinot, ka, ja jau zēns vaicā krievu valodā, tad viņš nepietiekamā mērā nodarbojies ar latviešu valodu. Bet viņas uzdevums ir mācīt valsts valodā.
Par dēla saraksti ar skolotāju Aleksandrenkova pastāstīja Facebook.
Zēns raksta skolotājam, ka neko neesot sapratis pēc video noskatīšanās, tādēļ viņa mātei nācies strādāt par tulkotāju. Taču viņam vienalga ir palikuši neatbildēti jautājumi. Skolēns vaicā skolotājai, vai ir materiāls krievu valodā, kā arī uzdeva papildu jautājumu par indīgajām zaļajām mušmirēm. Uz ko skolotāja atbildēja: "Man dabaszinības ir jāmāca latviski, un arī jums ir jātrenējas, jāklausās informācija valsts valodā." Skolotāja nolēma neatbildēt uz skolēna jautājumu par indīgajām sēnēm – nedz krieviski, nedz latviski.
"Es personīgi ielūkojoties dēla mykoob profilā, to ieraudzīju. Bērns nesūdzējās… Acīmredzot, viņam tā jau ir norma. Taču es kaut ko šajā dzīvē nesaprotu. Kā lai saprot šo paziņojumu? Man jūs ir jāmāca latviski, bet man nav jāiemāca. Esiet debīli… Atbildes uz jautājumiem nesaņemsiet, kamēr neiemācīsieties valsts valodu," pauž sašutumu bērna māte.
Šādu brīvu skolotājas atbildes tulkojumu daudzi diskusijā iesaistījušies cilvēki nodēvēja par pārspīlēšanu, taču piekrita, ka pasniedzēja tomēr varēja atbildēt uz uzdoto jautājumu par tēmu, nevis tikai ieteikt vairāk nodarboties ar latviešu valodu.
"Tas runā par viņas profesionālo nederīgumu. Atkārtojiet viņai jautājumu latviski, tad viņai nāksies atbildēt!" iesaka Aba Gercbahs.
Aleksandrenkova atzīmē, ka tā ir krievu skola, un skolotāja lieliski saprot nacionālās minoritātes valodu.
Turklāt zēns neatteicās klausīties materiālu latviešu valodā, taču skolotāja, atbildot uz viņa jautājumu par dabaszinībām, atbild tikai par nepieciešamību zināt valsts valodu.
"Bērns nepateica, ka neklausīsies… Es noklausījos ar viņu, mēs pārtulkojām, tikām skaidrībā. Acīmredzot, viņam radās jautājumi. Viņš palūdza papildu materiālu, jo bija kaut kādi jautājumi. Un uzrakstīja savu jautājumu. Viņa pat latviski nepacentās atbildēt uz jautājumu, un uzrakstīja tikai to, ka priekšmets ir latviešu valodā," norāda Aleksandrenkova.
Citi diskusijas dalībnieki atzīmē, ka šāda krievvalodīgo bērnu mācīšanās latviešu valodā, ja viņi to slikti zina, ir vienas vienīgas mokas. Un norāda, ka šai situācijai ir divas izejas, acīmredzot, ar to domājot, ka vajag vai nu pāriet uz tālmācībām Krievijas skolās, kuras piedāvā šādas programmas, vai arī latviešu skola un pilna iedziļināšanās valsts valodā ar atbilstošiem skolotājiem.
"Es par to, ka šai situācijas ir tikai divas izejas. Abas ir labi zināmas. Taču neko nedarīt un novērot, tas ar vecāka tēlu man, piemēram, nekādā veidā neasociējas," raksta Aleksejs Musihins.
"Kādas divas izejas? Latviešu skola vai Krievijas skola?" pārjautā Ivy Raven.
Latvijas Saeima 2018. gada martā pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./20. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā vidusskolas klasēs mazākumtautību skolās. Pilnai pārejai pie mācībām latviešu valodā jābūt pabeigtai 2021. gada 1. septembrī.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi, valsti pāršalca protestu vilnis.
Maskava solīja izdarīt visu, kas no tās ir atkarīgs, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības iegūt izglītību krievu valodā. Krievijas ĀM regulāri vērš ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību uz Latvijas varasiestāžu diskriminējošo politiku valodu jomā.