RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīma mīkstināšana sakrīt ar vasaras atnākšanu – laiku, kad Latvijā par 30% pieaug traumatisms, vēsta LSM.lv.
LTV rīta ēterā Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ķirurgs Kalvis Briuks pastāstīja, ka traumas bieži gūst dārza darbu laikā. Taču ik gadus slimnīcās vērojams arī pacientu pieplūdums ar nopietnām muguras traumām, kas tika gūtas, lecot ūdenī.
Pēc ārsta sacītā, traumu skaita izaugsme ik gadus vērojama lai posmā no maija līdz septembrim ieskaitot.
"Iemesls ir ļoti vienkāršs – jo siltāks, jo cilvēki kļūst aktīvāki, īpaši tagad pēc ilga piespiedu miera perioda cilvēki, visticamāk, jutīsies kā brīvībā palaisti cietumnieki," atzīmēja ķirurgs.
Briuks specializējas pacientu mugurkaula problēmās. Pēc viņa sacītā, viens no biežākajiem mugurkaula traumu iemesliem vasarā ir cilvēku neuzmanīgā uzvedība uz ūdens.
"Ūdens Latvijā ir daudz, un ūdens ir tikpat bīstams kā autoceļi! Par tiem mēs runājam daudz, bet bojāgājušo skaits uz tiem, salīdzinoši pret noslīkušajiem un ūdenī cietušajiem, ir teju tāds pats.
Protams, visbīstamākās traumas – lecot uz galvas ūdenī. Labākajā gadījumā tie ir nelieli bojājumi vai mākslīgie skriemeļi, sliktākajā – smaga invaliditāte," brīdināja viņš.
Saskaņā ar ķirurga novērojumiem, traumu bijis mazāk, tai skaitā maija auksto laikapstākļu dēļ, taču arī sabiedrības izglītošana katru gadu nes kaut kādus augļus:
"Viennozīmīgi dod, jo ja par to nerunā, tad nekas nemainīsies. Taču traumu skaits ir aptuveni vienāds. Katru gadu 10 – 15 cilvēku gūst smagas mugurkaula traumas, lecot uz galvas ūdenī. Parasti tie ir cilvēki alkohola reibumā. Alkohols un traumas ir lieli draugi."
Saskaņā ar Eurostat datiem Lietuva un Latvija ir Eiropas čempioni noslīkušo skaita ziņā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.
Atgādināsim, ka statistiski Latvijā visbiežāk palīdzību nākas sniegt bērniem, pusaudžiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un iereibušiem peldētājiem. Pēdējie ne tikai pārāk tālu aizpeld, bet arī lec ūdenī no tiltiem.
Eksperti uzskata, ka šāda situācija ir saistīta ne tikai ar to, ka cilvēki iet ūdenī reibuma stāvoklī. Pēc speciālistu domām, daļa vainas gulstas arī uz varasiestāžu pleciem, kuras velta pārāk maz uzmanības brīdinājumiem par traģēdijām uz ūdens. Netiek rīkotas informatīvas kampaņas, nepietiekama uzmanība tiek pievērsta bērnu peldēt prasmes apmācībām. Rezultātā aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju neprot peldēt, bet kad redz slīkstošu cilvēku – nezina, kā lai pareizi sniedz viņam palīdzību.