RĪGA, 21. maijs — Sputnik, Andrejs Solopenko. Latvijā atrodami aptuveni 500 karavīru apbedījumi, kuros guldīti vairāk nekā 450 tūkstoši Lielā Tēvijas kara gados bojā gājušie padomju kareivji.
Visu apbedījumu un piemiņas vietu apraksts publicēts nesen klajā nākušajā "Atmiņas grāmatā", lai pēc iespējas vairāk cilvēku, neskatoties ne uz ko, paturētu atmiņā padomju karavīru varoņdarbu, kuri atbrīvoja pasauli no fašisma.
Pret falsifikāciju
"Atmiņas grāmata. Latvija" ir trešā grāmata sērijā "Atmiņas grāmata. Eiropa", kas laista klajā par godu padomju tautas Uzvaras Lielajā Tēvijas karā un Baltijas atbrīvošanas 75. gadadienai. Darbs ietver aptuveni 700 lappuses. Tā ir dokumentu un fotomateriālu izlase par padomju karavīru apbedījumiem Latvijā – par to stāvokli, vēsturi un atrašanās vietu. Pērn tika izdotas līdzīgas grāmatas par apbedījumiem Lietuvā un Igaunijā – to mērķis ir saglabāt piemiņu par karavīriem visās Baltijas valstīs.
Diemžēl padomju apbedījumu tēma nav viena no patīkamākajām Baltijas valstu valdībām – tās gribētu, lai nepaliktu neviena memoriāla, ne atmiņu par tiem. Tāpēc darbs, kā uzsvēra Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs savā uzrunā lasītājiem, "ir īpaši vērtīgs no nacisma glorifikācijas un vēstures falsifikācijas apkarošanas viedokļa mūsdienās, kad aizvien biežāk nākas saskarties ar mēģinājumiem pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus un mazināt padomju tautas lomu uzvarā pār fašisma ļaunumu".
Līdzīgu viedokli pauda arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš savā uzrunā lasītājiem "Atmiņas grāmatā. Lietuva" atgādināja, ka vairojas mēģinājumi izkropļot vēsturisko patiesību, nomelnot uzvarētājus un attaisnot nacistu un viņu līdzskrējēju noziegumus.
"Mūsu pienākums ir saglabāt piemiņu, saglabāt to cilvēku gaišo piemiņu, kuri ar savu dzīvību samaksāja, lai glābtu cilvēci no "brūnā mēra" šausmām. Savu artavu kopējā lietā sniedz arī šis darbs. Esmu pārliecināts, tas neliekuļoti ieinteresēs plašu lasītāju loku, arī jauno paaudzi," norādīja diplomāts.
Atcerēties varoņus
Šīs grāmatas daudziem būs interesantas. Īpaši vērtīgas tās padara ne vien memoriālo kompleksu un pieminekļu fotogrāfijas un apraksti, bet arī sniegtās militāri vēsturiskās ziņas, kā arī publicētās stratēģisko operāciju kartes. Grāmatās ir arī Baltijas valstu aizsardzības cīņās bojā gājušo Padomju Savienības Varoņu apbalvojuma dokumentu kopijas – izdevumi patiesi ir unikāli.
Lasītājs, kurš interesējas par kara vēsturi, atradīs svarīgāko militāro operāciju aprakstus un kartēs izsekot to attīstībai un rezultātam. Latvijas "Atmiņas grāmatā" stāstīts ne tikai par galvenajām operācijām, kā, piemēram, uzbrukumu Rīgai vai kaujām Kurzemes katlā, bet arī par Dobeles, Madonas un daudzu citu Latvijas pilsētu atbrīvošanas kaujām. Daudzus ieinteresēs arī vecās fotogrāfijas – sagrautās pilsētas, kas parāda kara šausmas. Nevienam nenovēlēsi piedzīvot kaut ko tādu.
Baltijas valstu iedzīvotāji var uzzināt, kādi karavīru apbedījumi un memoriāli atrodas viņu pašvaldības teritorijā, kādi Padomju Savienības Varoņi tajos apglabāti un par ko viņi saņēmuši augsto apbalvojumu. Ziņās par katru militāro operāciju minēts, cik cilvēki to saņēmuši, apbalvojumu sarakstu kopijas un karavīru fotogrāfijas ļauj mazliet labāk uzzināt šos cilvēkus – viņi visi atdevuši savas dzīvības par Uzvaru un pelnījuši piemiņu.
Līguma aizsardzībā
Lielākā daļa informācijas grāmatā veltīta padomju memoriāliem un Lielā Tēvijas kara laikā Latvijas teritorijā bojā gājušo karavīru apbedījumu vietām. Daudzās fotogrāfijas dāvā lasītājam priekšstatu par to, kā izskatās piemiņas vietas, kādā stāvoklī tās ir. Pēc fotogrāfijām var spriest, ka memoriāli ir kopti, tos periodiski sakārto, un īpaši nolaistu to starpā nav.
Partijas "Latvijas Krievu savienības" līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs piezīmēja, ka par padomju karavīru apbedījumu vietu uzturēšanu pienācīgā stāvoklī arī ar vietējo pašvaldību spēkiem – to veicina līgums starp Latviju un Krieviju. "Saskaņā ar šo divpusējo līgumu, memoriāli brāļu kapos un apbedījuma vietās ir starptautisko tiesību objekts, tāpēc tos kopīgiem spēkiem sakopj pašvaldības un Krievijas vēstniecība Latvijā," paskaidroja politiķis.
Viņš konstatēja, ka Krievijas vēstniecība atbild par kapitālo konstrukciju stāvokli, bet pašvaldības sakopj teritoriju un, principā, rezultāts nav slikts, it īpaši, ja runa ir par lieliem kapiem. Viņš pastāstīja, ka 9.maija priekšvakarā partijas aktīvisti apmeklējuši lielu skaitu brāļu kapu un bieži redzējuši pašvaldību darbinieku komandas, ko vietējās varasiestādes atsūtījušas savest kārtībā kapus.
"Mums pat iznāca tāda neformāla "konkurence" – kurš ātrāk atbrauks: pašvaldības apkopēji vai mūsu biedri," piezīmēja Mitrofanovs.
Darbs turpinās
Arī pats bijušais deputāts apmeklēja vienu no apbedījuma vietām, turklāt ar nodomu izraudzījās tādu, kas atrodas tālu no lielceļiem.
"Es izvēlējos vietiņu Kalna Pūpji Tukuma novadā, tā ir diezgan tālu no Liepājas trases, taču izrādījās, kapi bija normālā stāvoklī, burtiski pirms manis tur kāds bija pabijis. Uz kopiņām gulēja svaigas tulpes un dega sveces," viņš pastāstīja.
"Jo tālāk no pilsētām un jo nabadzīgāka pašvaldība, jo depresīvāks tur stāvoklis, jo mazāk viņiem motīvu censties sakopt šos brāļu kapus, un pašvaldības paveic tikai minimālo darbu," uzskata Mitrofanovs.
Šī iemesla dēļ nepieciešams apbedījumu stāvokļa pastāvīgs monitorings, it īpaši vietās, kur tiem nepieciešama kopšana, uzskata politiķis.
"Daudzas apbedījumu vietas neizdodas ātri sakopt. Ir jāatved grupa cilvēku, jānomazgā pieminekļi, jāpiekrāso, jānoplēš sūnas, šur un tur jau jānomaina apmales un jāizcērt krūmi. Tas, ko tagad esam uzsākuši, nevar būt vienreizējs darbs, tai jābūt pastāvīgai procedūrai, kas ideālā gadījumā nonāks līdz pastāvīgi atjaunojama apbedījumu stāvokļa novērtējuma sabiedriskā reģistra izveidei," secināja politiķis.