Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā

Aktīvists Degi Karajevs paskaidroja, kāpēc bērnam no krievu ģimenes Latvijā nav vitāli nepieciešamas latviešu valodas zināšanas.
Sputnik

RĪGA, 20. maijs – Sputnik. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ir pārliecināti: mācības vairākās valodās jaunākajās klasēs nāk bērnam par ļaunu. Jevgēņija Krjukova no Daugavpils pastāstīja, ka viņas meita 1. klasē nav pietiekamā līmenī apguvusi pat dzimto valodu, ņemot vērā nepieciešamību apgūt vēl divas – latviešu un angļu – valodas vienlaikus.

Krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama, tāpēc tik smaga ir vardarbīgā izglītības pārvešana uz mācībām latviešu valodā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja sabiedriskais aktīvists Degi Karajevs.

"Krievu valoda Latvijā nav sveša, un valstī ir pilnvērtīga sabiedrība, kam krievu valoda ir dzimtā. Ja bilingvālā ģimenē krievu valoda ir dzimtā abiem vecākiem, bērniem nav vēlmes un nepieciešamības mācīties citas valodas lielākā mērā, nekā parasti apgūst svešvalodu," uzsvēra Karajevs.

Viņš atzīmēja, ka dabiskā monolingvālā vidē bērnam būs grūti mācīties citā, viņam nesaprotamā valodā.

"Katra nacionālista iemīļots piemērs: sak, ja jūs būtu aizbraukuši uz Vāciju, tad mācītos vācu valodu, atduras pret faktu, ka tur nav dabiskas citu valodu vides, izņemot vācu valodu. Pat turku valoda procentuālā proporcijā nav tik izplatīta. Tātad bērns, kas nav nācis no vācu valodā runājošas vides, garantēti saskarsies ar vācu valodu visur, visos savas dzīves aspektos," paskaidroja Karajevs.

"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā

Savukārt Latvijā krievu valoda faktiski ir izplatīta tāpat kā valsts valoda, atgādināja aktīvists.

"Krievu valodā Latvijā var izdarīt visu... Valstī pastāv absolūti autonoma kopiena, kurā krievu valoda var nodrošināt absolūti visas vitāli nepieciešamās funkcijas un pat vēl vairāk. Tātad bērnam nav vitālas nepieciešamības mācīties vēl vienu valodu.

Lai arī krievu valoda Latvijā ir dzimtā 40% iedzīvotāju, par valsts valodu atzīta tikai latviešu valoda. Valdība konsekventi cenšas izspiest krievu valodu no izglītības sfēras.

2018. gada martā Saeima pieņēma Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kuri paredz 2019./20. mācību gadā sākt pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautību skolās. Pāreja pie mācībām latviešu valodā noslēgsies 2021. gada 1. septembrī.

Krievu valodas aizlieguma dēļ Latvijas augstskolas pazaudējušas 10 miljonus eiro gadā

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredz: visām pašvaldību pirmskolas izglītības iestādēm Latvijā no 2021. gada 1. septembra ir jānodrošina mācību programmas latviešu valodā. Iepriekš Ministru kabinets savos noteikumos paredzēja, ka latviešu valoda ir galvenā rotaļu valoda bērniem no 5 gadu vecuma visās pirmskolas izglītības iestādēs.

Maskava negatīvi vērtē izglītības reformu Latvijā un jau vairākkārt pievērsusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka aizliegums mācīties dzimtajā valodā neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.