RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Divu mēnešu laikā darba tirgū Latvijā notikušas svarīgas pārmaiņas – no darbinieku deficīta līdz pārliekam piedāvājumam. Robežu atvēršana draud Latvijai ar kārtējo emigrācijas vilni, pastāstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienības vadītājs Egils Baldzēns intervijā Dienas Bizness.
Bezdarba pieaugums
Koronavīrusa pandēmijas radītā krīze atstājusi bez darba desmitiem tūkstošu cilvēku gan Latvijā, gan visā ES. Aprīlī Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaits pieauga par 10 991 cilvēkiem – kopā bezdarbnieka statusu saņēmuši 72 917 cilvēku. Maijā viņu skaits pieauga vēl par 2 tūkstošiem.
Turklāt jāņem vērā, ka no 2018. gada 1. aprīļa bezdarba pabalstu var saņemt tikai cilvēki, kuri nostrādājuši 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā. Daļa cilvēku, kuri palikuši bez darba ārkārtējās situācijas režīma dēļ ieviesto ierobežojumu rezultātā, var nesaņemt pabalstu, jo neatbilst minētajiem kritērijiem vai neredz jēgu stāties uzskaitē.
Valsts ieņēmumu dienests izmaksājis dīkstāves pabalstus gandrīz 47 tūkstošiem darbinieku un gandrīz 3 tūkstošiem pašnodarbināto, kurus šajā situācijā arī var uzskatīt par bezdarbniekiem.
Tātad kopā bez darba Latvijā palikuši vairāk nekā 130 tūkstoši cilvēku. Tikpat, vai pat vairāk, nekā bija krīzes laikā 2009. gadā, kad aprīļa beigās oficiāli bija reģistrēti vairāk nekā 123 tūkstoši bezdarbnieku, atgādināja Baldzēns.
Tūkstošiem sakrāmēs čemodānus un aizbrauks
Protams, daļa no tiem, kuri tagad saņem dīkstāves pabalstus, atsāks darbu, tomēr tūrisma, viesmīlības biznesā un citās apkalpošanas jomās atjaunošanās notiks lēnām, process var ilgt par 2-3 gadus, viņš piezīmēja.
Tamlīdzīgos apstākļos daļa bezdarbnieku pēc robežu atvēršanas būs spiesti doties uz citām valstīm, uzskata Baldzēns. Tagad ir grūti prognozēt, cik liels skaits Latvijas valstspiederīgo sakrāmēs čemodānus un dosies uz ES labākas dzīves meklējumos, tomēr skaidrs, ka viņu skaits var sasniegt desmitiem tūkstošu.
Starp tiem, kuri, ticamākais, aizbrauks no Latvijas, ir augstskolu šī gada absolventi, it īpaši veselības aprūpes nozarē. Baldzēns atzīmēja, ka nav noliedzams, - jaunieši vēlas nopelnīt, un lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu var nopelnīt daudz vairāk par to pašu darbu, ko veic Latvijā. Un tas ir viens no emigrācijas motivatoriem, viņš skaidroja.
Latvijas iedzīvotāju vietā stāsies viesstrādnieki
Ja valdībai neizdosies labot ekonomisko situāciju un nepieļaut valstspiederīgo masveida emigrāciju, tautsaimniecības atjaunošanai nāksies atļaut viesstrādnieku ievešanu, uzskata Baldzēns.
Ārvalstu darbaspēka ievešana radīs valstij noteiktus riskus, jo migranti bieži vien nespēj integrēties viņiem jaunās valsts sabiedrībā un, gluži pretēji, cenšas mainīt vietējo iedzīvotāju priekšstatus saskaņā ar savu pieredzi un pārliecību, norādīja Brīvo arodbiedrību apvienības vadītājs.
Subsidēt darba vietu radīšanu
Pēc viņa domām valdība varētu īstenot kompleksu plānu valsts atbalsta sniegšanai, kura ietvaros nepieciešams radīt valsts subsidētas darba vietas – tā varētu izvairīties no iedzīvotāju masveida aizbraukšanas. Tā tiktu novērsts arī ēnu ekonomikas pieaugums un atrisinātas ilgstoša bezdarba problēmas.
Metode nav unikāla, to izmanto arī citas ES valstis un ASV. Valsts subsīdijas darba vietu radīšanai būtu iespējams vispirms piešķirt uzņēmumiem, kas piedalās padziļinātas sadarbības programmā ar VID. Patlaban ideju apspriež ne tikai arodbiedrību un uzņēmēju līmenī, bet arī politiķu un ministru līmenī, atzīmēja Baldzēns.