RĪGA, 19. maijs — Sputnik. Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu algas pietuvojušās maksimāli iespējamajam apmēram, dažos gadījumos, izmantojot neatļautus paņēmienus, tas pat pārsniegts, vēsta Latvijas televīzijas pārraide De facto .
Revidenti aplēsuši, ka piecos uzņēmumos, kur valdes locekļi ieņem arī otru amatu, noslēdzot atbilstošu līgumu, četru ar pusi gadu laikā vadības algām iztērēti 2,7 miljoni eiro.
Šo praksi vajadzēja izskaust jaunam Kapitāldaļu likumam, kas stājās spēkā pirms pieciem gadiem. Uzņēmumu vadītāju atlīdzība varēja kļūt lielāka, taču tai noteica griestus. Lielākā valstij piederošā uzņēmuma valdes locekļa alga nevar pārsniegt desmit vidējās algas valstī. Patlaban – aptuveni desmit tūkstošus eiro mēnesī.
"Tomēr tas, ko mēs redzam praksē, - šīs normas tiek radoši interpretētas un tāpēc ir sanācis tā, ka kapitālsabiedrību valdes locekļi saņem tādus atlīdzības veidus, kas likumā nav paredzēti," atzina Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava.
Piemēram, "Latvijas Valsts meži" valdes alga sasniegusi maksimālo iespējamo līmeni, tomēr līdzteku valdes loceļiem ir darba līgumi par piemaksām, turklāt par viņiem veic iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Tas nesakrīt ar labās prakses vadlīnijām valsts uzņēmumu vadības atlīdzības aprēķināšanai, ko izstrādājis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).
"Jā, tas ir ietverts arī vadlīnijās, kas ir izdotas, ka šādi noteikti nerekomendē. Tie līgumi, kas bija spēkā, viņi būtu jāizbeidz," saka PKC vadītājs Pēteris Vilks.
Zemkopības ministrija sola, ka pēc diviem gadiem jaunus līgumus vairs neslēgs. Bet līdz tam "Latvijas Valsts meži" par pieciem valdes locekļiem būs veikuši iemaksas vismaz 229 tūkstošu apmērā.
Līdz 2018. gadam iemaksas uzkrājošai dzīvības apdrošināšanai un pensiju fondos veiktas par "Sadales tīkla" un "Latvijas Elektrisko tīklu" valdes locekļiem. Laikā, par kuru veiktas pārbaudes, par abu kompāniju valdes locekļiem iemaksāti 33 tūkstoši eiro.
Papildu ienākumus četriem "Latvijas Valsts mežu" valdes locekļiem nodrošina arī noformētie darba līgumi par kādu citu amatu uzņēmumā. Tie ir prezidents, finanšu viceprezidents, mežsaimniecības direktors, korporatīvo attiecību viceprezidents. Šie amati valdes locekļiem pēc atsaukšanas ļautu arī palikt uzņēmumā.
"Valdes locekļu pienākumus nosaka likums un valdes kompetence, bet kompānijā ir vesela virkne citu darbu un lēmumu, kas jāpieņem. Un tad vienkārši, lai nedublētos, nebūtu atsevišķi valdes locekļi un vēl atsevišķi dažādu biznesa virzienu vadītāju, te ir loģiskāk šīs lietas savietot, bet attiecīgi precīzi aprakstīt, kam un par ko tieši maksā," skaidroja "Latvijas Valsts mežu" kapitāldaļu turētājs, Zemkopības ministrijas meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Atlīdzība par papildu amatu var sasniegt 20% no valdes locekļa algas. Piemēram, 2018. gadā "Latvijas Valsts mežu" valdes priekšsēdētājam bija maksimāli atļautā alga – 9260 eiro mēnesī, bet par darbu uzņēmuma prezidenta amatā viņš papildus saņēma vēl aptuveni pusotru tūkstoti eiro.
Likums šādu amatu apvienošanu paredzējis izņēmuma gadījumiem, piemēram, lai slimnīcas valdes loceklis varētu turpināt ārsta darbu vai teātra vadītājs – aktiera darbu. Šie pienākumi nekādi neietilptu valdes kompetencē. Taču 15 gadījumos valdes locekļi paralēli ieņēmuši kādu no hierarhiski visaugstākajiem amatiem uzņēmumā.
Valsts kontrole šādu praksi uzskata par apšaubāmu. Pērn ar skandālu un papildu zaudējumiem gandrīz pusmiljona eiro apmērā no amatiem atstādināti "Latvijas dzelzceļa" valdes locekļi. Iemesls – ar viņiem, kā prezidenta padomes locekļiem noslēgti darba līgumi. Tagad dubulto līgumu prakse pārtraukta gan LDz, gan piecos tā meitas uzņēmumos.
Savukārt septiņi citi uzņēmumi: "Latvijas Valsts meži","Latvenergo", "Starptautiskā lidosta Rīga", "Elektroniskie sakari", "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", "LatRailNet", "Sadales tīkls", "Latvijas Elektriskie tīkli" vēl joprojām izmanto papildu darba līgumus valdes locekļiem.
Pēc revīzijas Valsts kontrole vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu sākt izmeklēšanu viņu kompetences ietvaros.