Svarīgākā ir cilvēku atgriešanās cehos: zivrūpnieki atraduši priekšrocības krīzē

Koronavīrusa epidēmijas periodā zivrūpnieku acīs pats galvenais ir nevis konservu pieprasījuma pieaugums, bet gan lēta darbspēka atgriešanās dzimtenē.
Sputnik

RĪGA, 19. maijs — Sputnik. Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes apstākļos pieaug pārtikas produktu ar ilgāku derīguma termiņu, arī zivju konservu pieprasījums, lai arī ražotāji Latvijā atzīmē, ka ažiotāža jau krītas. Tomēr viņi saskata priekšrocības pašreizējā situācijā – iespējams, beidzot izdosies aizpildīt vakantās vietas ar tēvzemē atbraukušajiem tautiešiem, stāsta Forbes Latvija.

Zivju pārstrādes nozare pēdējos gados pārdzīvojusi nopietnus satricinājumus - gan attīstības posmus, gan grūtus periodus. Līdz 2015. gadam visa zivju pārstādes nozare delmonstrēja stabilu attīstības tempu, apgrozījums auga, ražošanas apjoms palielinājās līdz ar uzņēmumu apgrozījumu. Tomēr 2015. gada vidū situācija strauji mainījās, jo Krievija aizvēra savu tirgu. Daudziem ražotājiem Latvijā tas bija svarīgs tirgus – daļai uzņēmumu tas pāsrniedza 50% kopējā pārdošanas apjoma. Neviens nebija gatavs tādam pavērsienam, īsā laika posmā nebija iespējams sameklēt aizvietotāju Krievijas tirgum, tāpēc vairāki lieli ražotāji bankrotēja, stāsta uzņēmuma Banga Ltd  vadītājs Ingus Veckāgans.

Tagad iedzīvotājiem liks strādāt – robežas slēgtas: EM ir pret viesstrādniekiem

Nozarei īsā laikā bija nepieciešams pārstrukturizēties, samazināt izmaksas un pielāgoties jauniem ražošanas apjomiem. Tas bija uzņēmumu lielākais izaicinājums pēdējos trīs gados. "Visiem ļoti intensīvi strādājot jaunos eksporta tirgos, izlaižot jaunu, mūsdienīgu produkciju, nozares attīstība atsākās," saka uzņēmējs.

Tiem, kam izdevās modernizēt ražošanu, pēdējais gads produkcijas izlaides un pārdošanas apjoma ziņā bija itin veiksmīgs, pieprasījums pēc latviešu ražotās produkcijas pārsniedza pat piedāvājumu, norādīja Banga Ltd vadītājs. Tomēr ražošanas apjoma tālāku pieaugumu lielākoties bremzēja darbaspēka trūkums.

Pēdējā laikā zivju konservu pieprasījums vēl pieaudzis – epidēmijas periodā iedzīvotāji centās iegādāties produktus ar ilgu derīguma termiņu. Tomēr šis aspekts, pēc Veckāgana domām, neradīs lielas izmaiņas nozarē kopumā, jo ražošana jau ir maksimāli noslogota un īstermiņā nevar palielināt jaudas, turklāt ažiotāža tirgū jau krītas.

Koronavīrusa krīze: kad Latvijā varētu atjaunoties darbaspēka pieprasījums

"Tas nav tā, ka esi palaidis jaunu produktu tirgū, un nu visi priecājas un to bauda. Jau tagad var redzēt, ka pieprasījuma panika lēnām beidzas, kas, manuprāt, ir ļoti labi," paskaidroja Veckagāns.

Tomēr epidēmijas radītā krīze dāvā uzņēmējiem citas priekšrocības.

"Tas, ko mēs noteikti izmantojam, ir pašlaik pieejamais darbaspēks," apliecināja Ingus Veckāgans. Līdz šim uzņēmums strādājis darbaspēka pastāvīga deficīta apstākļos, bet tagad tas ir pieejams. Līdz ar to iespējams pilnībā izmantot jaudas rezerves. Uzņēmējs cer, ka tie daudzi latvieši, kuri tagad ir atgriezušies no ārzemēm un kurus uzņēmums var piesaistīt, arī pēc pandēmijas beigām paliks strādāt Latvijā.