RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Tiesa uzklausīja Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju Aigaru Rostovski: viņš uzskata pasākumus par pārāk bargiem, vēsta LSM.lv ar atsauci uz Latvijas Radio 4 Ziņu dienestu.
Trieciens augstākajai izglītībai
Prasības iesniedzēji uzskata, ka valsts regulēšana attiecībā uz pasniegšanas valodu privātās augstskolās aizskar uzņēmējdarbības tiesības un brīvības, kā arī ir akadēmisko brīvību pārkāpums.
Tiesa uzklausīja arī zvērināto advokātu Uģi Zeltiņu, kuram ir liela pieredze Eiropas Tiesas lietu izskatīšanā. Advokāts atzīmēja, ka valsts regulēšana attiecībā uz pasniegšanas valodu privātās augstskolās nepārkāpj, taču būtiski skar uzņēmēju tiesības.
Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis novērtēja strīdīgās likuma normas par augstskolām no biznesa pozīcijas. Viņš nosauca tās pār pārmērīgām un netālredzīgām, kā arī paziņoja, ka pirms dažiem gadiem studentu skaits, kuri mācījās krievu valodā, Latvijā bija 5000. Pašlaik pasniegšana krievu valodā ir neiespējama. Ja aprēķina nesaņemto peļņu, vadoties pēc studiju maksas Biznesa augstskolā "Turība", un pieņem, ka vidējais studentu skaits ir 2,5 tūkstoši gadā, tad to studiju maksā saņemtie ienākumi sastādītu 10 miljonus eiro. Tā ir vidējā nesaņemto ienākumu summa.
Šīs lietas trešajā sēdē Satversmes tiesa uzdeva papildu jautājumus atbildētājiem – Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, – ņemot vērā informāciju, kas tika iegūta no citiem procesa dalībniekiem iepriekšējā klausīšanās reizē.
Tostarp profesors Jānis Vētra uzsvēra, ka pasniegšana ārzemju studentiem citās valodās, pat ja tās nav oficiālās ES valodas, nekādā veidā nevar iedragāt latviešu valodas pozīcijas un traucēt tās attīstībai. Tieši pretēji, aizliegums privātajām Latvijas augstskolām izvēlēties pasniegšanas valodu atbilstoši tirgus prasībām rada triecienu biznesam un veicina augstākās izglītības iznīcību Latvijā.
Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Daiga Dambīte, atbildot uz tiesas jautājumiem, neatzina nekādus tiesību un brīvību pārkāpumus tiem, kas vēlas iegūt augstāko izglītību Latvijā.
Kā zināms, pērn Saeima apstiprināja, savukārt prezidents pasludināja "valodu" grozījumus Izglītības likumā, kuri strauji samazina krievu valodas lietojumu skolās un aizliedz pasniegt tajā augstskolās, pat privātās augstskolās. Studentiem, kuri jau mācās krievus valodā, ļaus pabeigt izglītību, programmu krievu valodā akreditācija paliek spēka līdz akreditācijas termiņa beigām – taču jaunus abiturientus kopš 2019. gada augstskolas vairs neuzņem.
"Liekos studentus" gaida Igaunijā
Latvijā kopš 2019. gada janvāra darbojas likums, saskaņā ar kuru augstākās izglītības iestādēm nav atļauts uzņemt jaunus studentus krievvalodīgās programmās. Esošās programmas ar mācībām krievu valodā ir jāslēdz līdz 2022. gada 31. decembrim.
Saskaņā ar "Study in Estonia" statistiku, 2018. gada beigās lielākā daļa studentu no bijušajām PSRS republikām studēja Tartu Universitātē (546), Tallinas Tehniskajā universitātē (313), Tallinas Universitātē (113) un Uzņēmējdarbības lietišķo zinātņu universitātē Mainor (82).
Lielākā daļa no tiem studē programmās ar angļu mācībvalodu, programmās ar krievu mācībvalodu mācās aptuveni 10%, savukārt ar igauņu mācībvalodu – 8%.