RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Apgalvojumi, ka latviešu valoda ir vāja un nespēj izturēt konkurenci ar citām valodām bez aizliegumu ieviešanas to izmantošanai, – tā ir visīstākā necieņas izrādīšana pret valsts valodu, par ko ir jāsoda nacionālpatrioti, uzskata Saeimas deputāts Boriss Cilevičs.
Šādi partijas "Saskaņa" pārstāvis komentēja Administratīvo sodu likuma pieņemšanu, tai skaitā par likumpārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā. Dokumentu galīgajā lasījumā Latvijas Saeimas deputāti atbalstīja 7. maijā.
Tā, par "klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu" paredzēts naudas sods no 35 līdz 700 eiro.
"Jāsaka, ka šī norma nav jauna, tā pastāvēja arī līdz šim, vienkārši iepriekš bija citā likumā (pārnešana ir saistīta ar tā saucamo dekodifikāciju – administratīvo pārkāpumu normu piemērošanas vienkāršošana). Un pat tika piemērota praksē, lai gan reti – 2011. gadā VVC uzlika sodu Jūrmalas domei, kura nolēma sarīkot "Zvaigžņu aleju" konkursam "Jaunais vilnis" bez tulkojuma latviešu valodā. Vai par šādu normu ir jāpauž sašutums un jāprotestē pret to?
Domāju, nē. Jautājums patiešām ir samērā aktuāls. Latviešu valoda patiešām pastāvīgi tiek pakļauta aizvainojumiem.
Pirmām kārtām no to cilvēku puses, kuri pastāvīgi un uzbāzīgi apgalvo: redz, latviešu valoda ir tik vāja, trausla, nedzīvotspējīga, nespēj izturēt konkurenci ar citām valodām… Lai to aizstāvētu, tai ir jāveido siltumnīcas apstākļi, pastāvīgi jāpaplašina aizliegumi citu valodu lietošanai, jāignorē mūsdienu Eiropas vērtības un kultūru un valodu daudzveidības standarti, jāpārkāpj lingvistisko minoritāšu tiesības, citādi, redz, latviešu valoda neizdzīvos," uzrakstīja Boriss Cilevičs savā Facebook lapā.
Pēc deputāta domām, šāda pozīcija ir "vistīrākā klajas necieņas paušana". Cilevičs atzīmēja, ka latviešu valoda tajā runājošo skaita ziņā ieņem 40. vietu starp 230 Eiropas valodām. Latviešu valodai ir maksimāli augsts juridiskais statuss: valsts valoda – pat ne oficiālā, kā tas ir vairumā valstu.
"Detalizēta likumdošana uzliek pienākumu un liek izmantot latviešu valodu gan publiskajā, gan privātajā sektorā, un asi ierobežo citu valodu lietojumu, kā arī nosaka prasības darbinieku valodas prasmēm (tai skaitā privātajā sektorā), kas acīmredzami pārsniedz apmēru, kas ir nepieciešams savu pienākumu praktiskajai izpildei. Visam plusā – latviešu valoda ir viena no oficiālajām ES valodām," uzskaitīja deputāts latviešu valodas "aizstāvēšanas" veidus.
Savu viedokli attiecībā uz naudas sodiem par necieņu pret valsts valodu viņš pabeidza ar vārdiem: "Man, cilvēkam, kurš pēc paša gribas iemācījās latviešu valodu vēl padomju laikos, izraisa sašutumu "nacionālpatriotu" mūžīgā sūdzēšanās un žēlošanās. Tādēļ arī uzskatu, ka normu par necieņu ir pret ko pielietot. Taču baidos vien par to, ka tiem, kam ir pilnvara to darīt, ir citāds priekšstats par necieņu."