RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Pēdējos mēnešos Latvijas ostas zaudējušas ievērojamu daļu kravu – vērojama energonesēju pieprasījuma un cenas lejupslīde, kā arī vispārējs ekonomiskās aktivitātes kritums pandēmijas dēļ. Latvijas dzelzceļš turpina atlaist darbiniekus un gatavojas izsolīt kompānijai piederošo nekustamo īpašumu.
Koronavīrusa izraisītā krīze paātrinās Latvijas tranzīta funkcijas sarukumu, un te valsts būs spiesta paļauties tikai uz sevi, cerības uz palīdzību no ES puses nav, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāna vietnieks Igors Kovaļovs.
"Pandēmija piespiedusi valstis slēgt savas robežas. Ņemot vērā biznesa samazināšanās mērogus pandēmijas fonā, krīze eirozonā būs jūtama. Tā vedīs pie preču apgrozījuma krituma, un Baltijas valsti ekonomikā gaidāma smaga recesija," brīdināja Kovaļovs.
Viņš uzskata, ka Latvijai klāsies smagi laikā, kad ES valstis cenšas izdzīvot patstāvīgi.
"Pandēmija ir nepārprotami parādījusi, ka vienotības krīze Eiropas Savienībā nav pārvarēta: kad rodas nopietnas problēmas, valstis ir spiestas risināt tās patstāvīgi. Neskatoties uz integrācijas tieksmi, katrai valstij ir savs ekonomiskais modelis, nodokļu un finanšu sistēmas ir dažādas, tāpat kā budžeta un kredītu politika. Latvijas vietā es necerētu uz būtisku ES palīdzību, turklāt vēl tik nopietnā krīzē," viņš teica.
Par to, ka Eiropas Savienība pārcieš grūtus laikus, liecina arī Itālijas piemērs, atzīmēja ekonomists.
"Viena no ES dibinātājām nav saņēmusi no Briseles nekādu palīdzību cīņā ar pandēmiju. Mēs visi atceramies kadrus, kā itāļi pacēla Krievijas karogu ES karogu vietā, jo palīgā viņiem nāca tieši Krievija," konstatēja Kovaļovs.
Koronavīrusa izplatības ierobežošanai Latvijas valdība ieviesusi virkni ierobežojumu, kuri jūtami skāra nacionālo ekonomiku. Eksperti vērtē, ka apdraudēti ir starptautiskie pārvadājumi, tūrisms, viesmīlības nozare un sabiedriskās ēdināšanas joma. ES komisārs ekonomikas jautājumos Paolo Džentiloni konstatēja, ka eirozonas IKP 2020. gadā var kristiem par 7,5-8% - sliktāk nekā globālās finanšu krīzes laikā 2008. gadā.