RĪGA, 2. maijs — Sputnik. Sestdien, 25.aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par godu amerikāņu un padomju armiju leģendārās tikšanās pie Elbas 75.gadadienai.
Taču attieksme pret šo notikumu nav viennozīmīga. Vai tagad Krievijai vajadzētu gaidīt provokācijas no Latvijas puses?
Šo un citas aktuālas tēmas apspriež publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins savā iknedēļas notikumu apskatā.
Cik maksā rusofobija
Lindermans uzsver, ka jautājums ir par to, kādus secinājumus var izdarīt no abu pasaules lielvalstu līderu kopīgā paziņojuma. Vai tas ir tikai rituāls notikuma, kas nenesīs nekādas politiskas sekas ASV un KF attiecību uzlabošanās aspektā, vai arī tas ir mājiens par iespējamo dialogu.
Toties droši var runāt par Latvijas un pārējo Baltijas valstu un Ukrainas valdību attieksmi pret šo un tamlīdzīgiem notikumiem, uzskata publicists.
"Viņiem gluži kā vīrusam ir noteikti labvēlīgie klimatiskie apstākļi. Latviešu rusofobā nacionālisma vīruss vislabāk jūtas aukstā kara apstākļos. Ja ir aukstais karš, arī rusofobija ir pieprasīta. Rusofobija pārvēršas par preci, ko pārdod par lielu naudu. Ja rodas kaut mājiens par ASV un Krievijas satuvināšanos, prece uzreiz zaudē cenu, kļūst nelikvīda, un radikālo nacionālistu valdība Latvijā karājas mata galā," konstatēja Lindermans.
Viņš uzskata, ka latviešu nacionālisti ļoti uzmanīgi vēro ASV un KF attiecības. Iespējams, šim Trampa un Putina kopīgajam paziņojumam nav nekāda politiskā svara, tā ir tikai konstatācija, ka Otrā pasaules kara gados valstis bija sabiedrotie, taču nacionālisti, kā vienmēr tādos gadījumos, nervozē.
Ne velti jau pirms Trampa ievēlēšanas latviešu nacionālisti pauda bažas par to, ka iespējams jauns – Molotova-RibenTrampa pakts. Lindermans atgādināja, ka mazās valstis, tādas kā Latvija, vienmēr uztraucas, ja pie apvāršņa pavīd iespēja – lielie spēlētāji varētu vienoties.
Ja vietējie varasvīri pievērsuši uzmanību kopīgā paziņojuma faktam, tagad no Latvijas var sagaidīt provokācijas un centienus kompromitēt Krieviju pasaules acīs.
SS leģionāru gājiens Rīgā ir apdraudēts
Pie tam Latvijas valdība ne brīdi nepārtrauc rusofobo darbību. Piemēram, šonedēļ galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi par PSRS un nacistiskā formastērpa nēsāšanas aizliegumu sabiedriskos pasākumos (lai arī, šķiet, vārdi "padomju" un "nacistiskā" likti līdzās, paši par sevi skan nedabiski).
Agrāk sabiedriskos pasākumos bija aizliegta PSRS simbolika, piemēram, sirpis un āmurs, toties tagad aizliegts izmantot arī simbolikas komponentus, piemēram, kādu PSRS armijas veidu emblēmu.
Ja pēc kaut kādiem elementiem iespējams noprast, ka tā ir PSRS forma, tās nēsāšana tiek aizliegta.
Motīvs ir skaidrs. Pēc Lindermana domām, tie ir centieni sabojāt 9.maija svētkus un vietējos pasākumus, piemēram Rīgas atbrīvošanas dienu no nacistiem vai pat bijušo desantnieku tikšanās dienu. Mērķis – mazināt visu propadomisko (nacionālistu acīs – prokrievisko) darbību.
Tiesa, tīši vai neviļus, nacionālisti ir pabojājuši arī nacistiskā leģiona svētkus, jo aizliegti ir arī formastērpa elementi, kuri dod mājienu par dalību nacistiskās armijas leģiona sastāvā.
"Piemēram, 16.martā Rīgas ielās sastopami ļaudis ar uzšuvi – viduslaiku vairogu Latvijas karoga krāsās. Tikai tajā baltā līnija nav horizontāla, bet gan diagonāla. Tas ir SS leģiona ševrons. Un tas ir aizliegts, lai arī valda uzskats, ka tas it kā esot vienkārši Latvijas simbols. Tātad, pēc būtības, šo krieviem naidīgo likumu tagad var mēģināt izmantot krievu interesēs," uzskata Lindermans.
Tikai valdībai šķiet par maz ar vienu krieviem naidīgu likumu nedēļā. Saeima otrajā lasījumā pieņēmusi arī likumu, kas paredz krievu valotā translēto kanālu pakešu dzēšanu no televīzijas saskaņā ar prezidenta Egila Levita iniciatīvu.
Lindermans uzsver, ka skolu, sabiedrisko organizāciju un mediju likvidācija ir trīs vaļi, uz kā balstās Latvijas valdības cerība likvidēt krievu dzīvi valstī. To valdības viedokļa, televīzijai ir liela nozīme.
"Taču es tā nedomāju. Vai tiešām viņi uzskata: ja krievi Latvijā vairs neskatīsies kanālus krievu valodā, viņi mainīs attieksmi pret valdību? Ka tas kaut ko mainīs krievu skolu jautājumos un tā tālāk? Šī cīņa ar televīziju ilgst jau vairākus gadus, taču pagaidām neko globāli nav mainījusi," piezīmēja publicists.
Par Krieviju vien domā
Spriežot pēc Satversmes aizsardzības biroja pārskata, visas Latvijas domas principā ir pievērstas Krievijai. Atskaitē izskatīta Krievijas ārpolitika, Krievijas iekšpolitika, apspriesti kaut kādi draudi no Krievijas puses. Viss tikai par Krieviju. Gluži tāpat kā agrāk publicētajā Valsts drošības dienesta pārskatā.
"Pārskats vairāk gan atgādina studenta ziņojumu. Viņi uzskata, ka tas esot ļoti gudrs pārskats par iekšējo situāciju Krievijā, taču tur nav nekādas informācijas. Arī par to, kā Krievija ietekmē situāciju Latvijā. Interesanti bija tikai ieraudzīt tur Djukova-Simindeja pazīstamo fondu "Vēsturiskā atmiņa", kas nodarbojas ar nacistisko noziegumu pētījumiem otrā pasaules kara gados, un mūsu izdevumu Sputnik Latvija, kas arī pieminēts starp draudiem," pastāstīja Lindermans.
Nesen publicists arī pats ciemojās Latvijas VDD. Viņš uzrakstīja iesniegumu ar lūgumu ļaut viņam iepazīties ar lietas materiāliem. Runa ir par krimināllietu, kas bija ierosināta pret Vislatvijas vecāku sapulces dalībniekiem, arī pret Lindermanu. 2.aprīlī lieta bija slēgta, ņemot vērā pierādījumu trūkumu.
"Šajā jautājumā varu pastāstīt, ka apdomāju jautājumu par kompensācijas saņemšanu. Pirmkārt, aizturēšanas fakts, otrkārt, sēdēšana cietumā. Treškārt, lieta ilga divus gadus, tas ir pretrunā Eiropas principam par to, ka lieta ir jāizskata saprātīgā termiņā. Šeit taču runa nav par lielām finansiālajām mahinācijām. Es vienkārši uzstājos Vislatvijas vecāku sapulcē un vienkārši nesu rokās plakātu, kas neiepatikās VDD. Ko tur divus gadus izskatīt? Vēl arī aizliegums pamest valsti uz gadu. Arī tas var būt iemesls kompensācijai. Runa nav par materiālo pusi, jo tie būs nožēlojami eirocenti, runa ir par morālo aspektu. Vajag parādīt, ka mēs vismaz tādā līmenī varam dot atbildi uz tādām nelikumīgām darbībām," paskaidroja Lindermans.
Bet kā tad ar koronavīrusu?
Vienlaikus Latvija ir sameklējusi iemeslu palepoties. Valsts Veselības ministrijas galvenais infekcionists, profesors Uga Dumpis atklāja, ka Covid-19 izplatības apogejs valstī ir aiz muguras. Iespējams, jau nākamnedēļ valdība pārskatīs un mīkstinās drošības līdzekļus.
Lindermans uzskata, ka šajā gadījumā Latvijas valdība patiešām ir rīkojusies optimāli no karantīnas pasākumu viedokļa. Arī iedzīvotāju blīvumam bijusi sava loma.
Vai bija iespējams Latvijā organizēt "zviedru variantu"? Bērni apmeklē skolu, kafejnīcas strādā, uzņēmumi strādā. Zviedrija cerēja, ka sabiedrība iegūs tā saucamo "bara imunitāti" – bērni un jauniesi inficēs ar koronavīrusu visus, paši viegli pārslimos un radīs sabiedrībā 80% līmeni – tātad lielākā daļa sabiedrības pārslimo un pēc tam dāvā aizsardzību atlikušajiem 20%.
Lindermans atzīmēja, ka, principā, tas ir normāls ceļš, taču vienīgi gadījumā, ja Covid-19 uzskatīt par parastu akūtu elpceļu vīrusa infekciju. Tomēr par koronavīrusa dabu diskusijas turpinās. Piedevām tam ir komplikācijas, un tās nevairās arī no bērniem.
"Tāpēc zviedru variants ir ļoti riskants un prasa no iedzīvotājiem kolosālu disciplīnu. Taču nav zināms, vai Latvija vai kāda cita valsts būtu tikusi galā ar tādu situāciju. Tātad pagaidām var uzskatīt, ka Latvijā viss bija paveikts pareizi," secināja publicists.