Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi

Imunologs atgādināja, ka HIV atklāšanas periodā arī izcēlās plaši strīdi par tā iespējamo mākslīgo izcelsmi.
Sputnik

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, imunologs Valērijs Čeriševs komentēja apgalvojumus par koronavīrusa Covid-19 mākslīgo izcelsmi, vēsta RIA Novosti. Saruna šajā jautājumā raisījās Eirāzijas Cilvēka zinātniski pētnieciskā institūta sēdē.

Iepriekš fanču virusologs Luks Montanjē, kurš 2008.gadā saņēma Nobela prēmiju par HIV atklāšanu, paziņoja, ka ar "vīrusu veiktas manipulācijas". Viņaprāt, vīrusam SARS-CoV-2 pievienoti HIV fragmenti.

Valērijs Čeriševs atgādināja, ka HIV atklāšanas periodā arī izcēlās plaši strīdi par tā iespējamo mākslīgo izcelsmi. Toreiz bija grūti noticēt, ka vīruss, kas tiek nodots tālāk caur asinīm un dzimumceļā, varēja rasties dabiski, taču vēlāk izdevās izsekot tā izplatības ceļu, tāpēc patlaban zinātne par šo jautājumu nestrīdas.

Virusologs paskaidroja, kā ģenētiskie faktori ietekmē Covid-19 slimības gaitu

Akadēmiķis norādīja: lai runātu par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi, ir jāizskaidro, kāpēc tas atrodams arī sikspārņa organismā.

"Pētot dabu, ir jāsaprot, ka pastāv simtiem tūkstošu vīrusu, kas pagaidām nav pazīstami zinātnē, un to vidū ir tādi, kas var nopietni kaitēt cilvēkam. Iejaukšanās organismā jāveic akurādi un beidzot ir jāpadomā par ekoloģiju," atgādināja zinātnieks.

Viņš piezīmēja, ka koronavīrusu saimē ir 49 dažādi vīrusi, kas sadalīti četrās grupās: divas no tām ir bīstamas cilvēkiem, abas pārējās – dzīvniekiem. Pēdējo 20 gadu laikā cilvēce ir saskārusies ar SARS un MERS — atipisko pneimoniju 2002.-2003.gg. un Tuvo Austrumu drudzi 2015.gadā. Pēc Čerešņeva domām, SARS-CoV-2 parādīšanās liecina, ka, iespējams, starpbrīži starp uzliesmojumiem saruks un cilvēce biežāk sastapsies ar tamlīdzīgām epidēmijām.

11.martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO jaunākie dati liecina, ka ar to jau inficējušies vairāk neka 2,65 milj. cilvēku, aptuveni 185 tūkstoši miruši.