Koncentrācijas nometnes bijusī gūstekne gatava liecināt par somu noziegumiem

Krievijas Izmeklēšānas komiteja parbauda noziegumu faktus. Pēc atslepenoto materiālu izpētes, kā arī somu okupantu un viņu līdzskrējēju darbību pārbaudes izmeklētāji sniegs atbilstošu tiesisko vērtējumu okupantu darbībām pret civiliedzīvotājiem.
Sputnik

RĪGA, 24. aprīlis - Sputnik. Karēlijas-Somijas PSR teritorijā strādājušās koncentrācijas nometnes Nr.5 bijusī gūstekne Ļeņina Makejeva informēja, ka ir gatava sniegt liecības par noziegumiem, ko pastrādājusi somu okupācijas administrācija Lielā Tēvijas kara gados, vēsta RIA Novosti.

Koncentrācijas nometnē Petrozavodskā Ļeņina Makejeva pavadīja divus gadus un astoņus mēnešus. Starp dzīvajiem palikušos nāves nometnes gūstekņus Sarkanā armija atbrīvoja 1944.gada 28.jūnijā.

Iepriekš aģentūra projekta "Bez noilguma termiņa"ietvaros publicēja liecības par somu fašistu noziegumiem pret civilajiem PSRS iedzīvotājiem, ko atslepenoja Krievijas Federālā drošības dienesta Karēlijas pārvalde.

Bijušie koncentrācijas nometņu gūstekņi lūdz izmeklēt somu okupantu darbības Krievijā

"No savas puses esmu gatava liecināt. Žēl, ka Federālais drošības dienests atslepenoja liecības par noziegumiem pēc 75 gadiem. To vajadzēja izdarīt daudz agrāk," sarunā ar aģentūru pauda Makejeva. Viņa ir Karēlijas fašistisko koncentrācijas nometņu bijušo mazgadīgo gūstekņu savienības priekšsēdētāja vietniece.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja pārbauda noziegumu faktus. Pēc atslepenoto materiālu izpētes, kā arī somu okupantu un viņu līdzskrējēju darbību pārbaudes izmeklētāji sniegs atbilstošu tiesisko vērtējumu okupantu darbībām pret civiliedzīvotājiem.

"Es pati toreiz nosūtīju vēstuli Somijas prezidentei Tarjai Halonenai un saņēmu viņas atbildi: "Mēs esam izmaksājuši visas kontribūcijas Padomju Savienībai." Taču es rakstīju, ka Vācija, no savas puses, ir atzinusi kļūdas un atvainojas Krievijas tautai, bet somi, fašistiskās Vācijas bijušie sabiedrotie, to nav izdarījuši," teica Makejeva.

Tas, ko viņai nācās piedzīvot, vēl tagad 84 gadus vecajai sievietei liek sariesties asarām acīs. "20 kvadrātmetru platībā bijām 15 cilvēki. Blaktis, utis... Sākās epidēmija. Tīfs, cinga. Cilvēki sāka mirt. Trūcīgā uztura dēļ mirstība gūstekņu vidū vēl pastiprinājās. Mūsu ģimenē no septiņiem cilvēkiem trīs nomira barā. Nātres nepaspēja izaugt, tās acumirklī apēda. Par pārkāpumiem pēra ar sālsūdenī izmērcētiem vītolu žagariem. Daržreiz bija gumijas pātaga ar dzelzs uzgriezni galā," atceras sirmgalve.

Latvijā pagodināja nacistu koncentrācijas nometņu gūstekņu piemiņu

Viņa stāsta, ka starp dzīvajiem palikuši vairs tikai nedaudzi bijušie somu koncentrācijas nometņu gūstekņi, visi ir 80-90 gadus veci. "Bet koncentrācijas nometnēs Karēlijas teritorijā bija 32 tūkstoši cilvēku, no viņiem 18 tūkstoši tur gāja bojā," atcerējās sirmgalve.

Viņa piezīmēja, ka ļoti nožēlo to, ka Uzvaras parāde Maskavā koronavīrusa pandēmijas rezultātā atlikta uz vēlāku dienu. Makejeva ir starp goda viesiem, taču bīstas, ka vairs nespēs vēlāk ierasties parādē.

"Nejūtos īsti labi, burtiski turos tikai ar entuziasmu," viņa sūdzējās.

Karēlijas-Somijas PSR teritorijā, ko somi kontrolēja laikā no 1941. līdz 1944.gadam, bija izveidoti vairāki desmiti nometņu "nenacionālajiem" civiliedzīvotājiem. 1942.gada aprīļa sākumā tajās bija ieslodzīti aptuveni 24 tūkstoši cilvēki – aptuveni 30% iedzīvotāju okupācijas zonā. Atslepenoto arhīvu dati liecina, ka tajās bija ieslodzīti pārsvarā slāvi – krievi, baltkrievi un ukraiņi.

Vēsturnieki vērtē, ka nometņu pastāvēšanas laikā tajās bija ieslodzīti apmēram 50 tūkstoši cilvēku. Okupācijas periodā somu fašisti uzbūvēja 14 koncentrācijas nometnes, sešas no tām – Petrozavodskā.