Viedoklis

Pripete deg. Vai pasaulei draud vēl viena Černobiļa?

Atsvešinājuma zonā ap atomstaciju jau nodeguši līdz pamatiem 12 pamesti ciemi. Iznīcināts slavenais Rudais mežs ar kokiem, ko spēcīgi mainījusi radiācija.
Sputnik

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis pēc gandrīz divas nedēļas ilgiem ugunsgrēkiem Černobiļas zonā beidzot īsi komentēja notiekošo. Viņš uzrakstīja sociālajos tīklos, ka valdība "rūpīgi seko situācijai". Pilsoņu reakcija bija negatīva – cilvēki ir neizpratnē, kāpēc varasiestādes līdz šim nav tikušas galā ar stihiju. Uguns fronte pietuvojusies pamestajai Pripetes pilsētai un glabātavām ar augsti aktīviem radioaktīvajiem atkritumiem un turpina ceļu AES virzienā. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti stāsta, kāpēc ugunsgrēki Černobiļas apkaimē ir bīstami.

Kritiska situācija

Atsvešinājuma zonā ap atomstaciju jau nodeguši līdz pamatiem 12 pamesti ciemi. Iznīcināts slavenais Rudais mežs ar kokiem, ko spēcīgi mainījusi radiācija. Ugunsgrēks gājis pāri kapsētām ar piesārņotu tehniku, kas tika izmantota avārijas likvidācijas darbos 1986. gadā.

Pripete deg. Vai pasaulei draud vēl viena Černobiļa?

Pirms dažām dienām Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests precizēja, ka uzliesmojusi zāle un meža zemsega, uguns izplatās Korogodskas, Kotovskas un Deņisoveckas mežniecībās. Vēlāk parādījās ziņas par ugunsgrēkiem netālu no Rossohas un Krivaja gora ciemiem. Tā uzliesmojuma perēkļi strauji vairojas, lai arī lietus Kijevas apgabalā 14.aprīlī procesu mazliet palēnināja.

Nacionālās atomenerģijas ģenerācijas kompānija "Energoatom" preses dienesta darbiniece Nataļja Degtjarenko norādīja, ka situācija ir nekontrolējama un kritiska. Cīņai ar stihiju Černobiļas zonā nogādāti ugunsdzēsēji un iekārtas no visa apgabala. Vairāk nekā 400 cilvēki un 88 tehnikas vienības pūlas apturēt ugunsgrēku, arī trīs lidmašīnas un helikopteri. Ugunsdzēsēju komandas gandrīz nezin ne miega, ne atpūtas. Virkne Ukrainas mediju vēsta, ka viņiem pat nav izsniegti individuālie līdzekļi aizsardzībai no radiācijas.

Pripete deg. Vai pasaulei draud vēl viena Černobiļa?

Tomēr viņi guvuši zināmus panākumus. Likvidēti vairāki perēkļi, taču ir fiziski neiespējami tikt galā ar visiem. Patlaban visi spēki veltīti tam, lai nepielaistu ugunsgrēku pie pašas Černobiļās AES. Ugunsdzēsēji cenšas izrakt grāvjus ārkārtīgi bīstamos apstākļos. Pēc viņu vārdiem, situācija šajā virzienā tiek kontrolēta, un uguns nevarēs tikt klāt sarkofāga klātajam ceturtajam energoblokam un citām ēkām.

Izplatīšanās risks

Eksperti stāsta, ka šis incidents ir īpaši bīstams, jo vējš var aiznest līdz pilsētām radioaktīvās daļiņas un piesārņot gaisu. Izotopi var nokļūt augsnē, bet pēc tam – pārtikā kopā ar dārzeņiem un augļiem. Likteņa ironija – no radiācijas ukraiņus glābj koronavīruss. Karantīnas rezultātā lielākā daļa pilsoņu nepamet mājas, bet uz ielas nēsā medicīnas maskas.

Pripete deg. Vai pasaulei draud vēl viena Černobiļa?

Tomēr iespējamā radiācijas izplatīšanās satrauc ne tikai ukraiņus. Pēc sprādziena 1986. gadā radioaktīvo daļiņu mākonis pārklāja lielu daļu Eiropas. Lielākais piesārņojums skāra Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas teritoriju.

Ekologi Krievijā ir vienisprātis – uzliesmojums atsvešinājuma zonā ir ļoti bīstams apkārtējai videi, turklāt nodarītā kaitējuma mērogus vēl nāksies vērtēt. Pastāv liels 0radioaktīvo vielu noplūdes un nekontrolētas izplatības risks, kas patlaban atrodas vairākās glabātavās ČAES apkaimē.

"Runa nav tikai par to, ka ugunsgrēks tuvojas kaut kādiem objektiem – visa zeme ap AES, pēc būtības, ir piesārņota zona, - paskaidroja viens no aktīvistiem. – Dezaktivācija tur nav veikta. Jā, pati stacija tika attīrīta, taču vienīgi tiktāl, lai tur varētu droši strādāt. Taču desmitiem kilometru apkaimē ir krājies liels daudzums radiācijas. Šo teritoriju vienkārši nav iespējams attīrīt. Līdz ar ugunsgrēkiem ir sācies jauns apkārtējo teritoriju radioaktīvās piesārņošanas posms."

Robežas slēgt neizdosies

Ekologi norāda, ka līdz ar dūmiem un karsto gaisu iznēsātā radiācija ir bīstama tāpēc, ka tā zemē negulēs. Piesārņotās daļiņas iekļūs augsnē, gruntsūdeņos, izplatīsies pa upēm un aizlidos līdz ar putekļiem sausuma sezonā.

Pripete deg. Vai pasaulei draud vēl viena Černobiļa?

"Tas ir radioaktīvs ugunsgrēks. Visi netīrumi no Černobiļas mežiem (to vidū ir cēzijs un stroncijs, aktīvie radionuklīdi) tagad paceļas gaisā un ar vēju izklīst pa Kijevas apgabalu," žurnālistiem pastāstīja Ukrainas Mežu pārvaldes Zinātniski informatīvā centra bijušais vadītājs Mihails Popkovs.

Meteoroloģijas centra "Fobos" vadošais līdzstrādnieks Jevgeņijs Tiškovecs savā lapā sociālajā tīklā informēja, ka radioaktīvie izotopi no Černobiļas var nokļūt arī vairākos reģionos Krievijā.

Viņš uzskata, ka daļiņas no ugunsgrēku zonas sešas stundas vēlāk teorētiski var atrasties gaisā Brjanskas apgabalā. Deviņas stundas vēlāk – Kalugas un Orlas apgabalos, pēc 12 stundām – Tulas un Maskavas apgabalos, 15-18 stundas vēlāk tie spēj sasniegt Volgas augšteci, diennakti vēlāk – Vologdas apgabalu. Tiesa, Ārkārtas situāciju ministrijas Brjanskas apgabala pārvalde (tā ir tuvākā Ukrainas robežai) informēja, ka pagaidām radioaktīvais fons reģionā ir normāls. Dozimetru nefiksē paaugstinātus rādītājus arī citos KF subjektos.

Pripete deg. Vai pasaulei draud vēl viena Černobiļa?

Baltkrievijas Republikāniskajā meteoroloģijas centrs paziņoja, ka radiācijas stāvoklis Brestas un Gomeļas apgabalos, kā arī citā valsts teritorijā ir stabils, parametru paaugstināšanās virs normas nav fiksēta. Centrs norādīja, ka summārās beta-aktivitātes un cēzija-137 satura līmenis gaisā atbilst ilggadējiem rādītājiem. Tomēr speciālisti Krievijā un Baltkrievijā strādā paaugstinātas gatavības apstākļos – radiācijas līmeņa pasliktināšanās vēl joprojām nav izslēgta.