Viļņas iedzīvotājam piespriests cietumsods par "PSRS noziegumu" noliegšanu

Tiesa nosauca tīmeklī publicētos apsūdzētā cilvēka rakstus par "apmelojumiem" un "mēģinājumiem nomelnot mūsdienu Lietuvu".
Sputnik

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Viļņas iedzīvotājs atzīts par vainīgu pret Lietuvu nodarīto "PSRS noziegumu" publiskā noliegšanā un rupjā mazināšanā, vēsta Sputnik Lietuva.

Kauņas apgabala tiesa daļēji apmierinājusi Viļņas rajona prokuratūras prokurora apelāciju pret pilsoni G.Š. Viņam piespriesta brīvības atņemšana uz desmit mēnešiem, kā arī 40 stundas piespiedu darba veselības aprūpes iestādēs, aprūpes un sociālās nodrošināšanas iestādēs vai nevalstiskās organizācijās. Tāpat tiesa lēmusi, ka apsūdzētā pienākums ir nodzēst vietnē rakstus, kas mazina "PSRS noziegumus" pret Lietuvu vai tās iedzīvotājiem.

Bijušais deputāts krievu valodā "ņirgājies" par latviešu deportācijām: VDD prasa tiesu

Tiesas kolēģija paziņoja, ka 2013.gadā G.Š. publicējis savā vietnē rakstus, kuru mērķis esot bijis "nomelnot tagadējo Lietuvas Republiku kā valsti, attēlojot to nicīgi un tikai negatīvi". Vienā no materiāliem it kā esot bijuši "izkropļoti vēsturiskie fakti" un "noniecinātas lietuviešu partizānu darbības pret padomju okupāciju". Citā rakstā autors esot "aizvainojis un noliedzis PSRS agresiju 1991.gadā pret Lietuvas Republiku, kā arī ļoti smagus noziegumus agresijas laikā".

Tiesneši nolēmuši, ka G.Š. darbības "veiktas ar tiešu nodomu un apzinoties to bīstamību".

2018.gada 25.aprīlī Viļņas pilsētas rajona tiesa attaisnoja G.Š. apsūdzībā par naida kurināšanu un PSRS noziegumu pret Lietuvu publisku noliegšanu un rupjiem apmelojumiem, tomēr spriedums tika pārsūdzēts.

Pēc PSRS sabrukuma Lietuvas valdība regulāri vajā cilvēkus, kuri nepiekrīt Viļņas oficiālajam viedoklim par "padomju okupāciju" un "lietuviešu vajāšanu", ko it kā esot organizējusi PSRS vadība. Sabiedrisku nosodījumu saņem tie, kuri pozitīvi vērtē padomju Lietuvas  pagātni un mūsdienu Krieviju.

Gasparjans: rusofobijas vīruss Lietuvā ir spēcīgāks nekā Covid-19

Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā nevar būt ne runas. Valsts Ārlietu ministrija paskaidroja, ka Baltijas valstu pievienošanu PSRS uzskata par tālaika starptautiskajām normām atbilstošu. Resors uzskata, ka termins "okupācija" nav pieņemams, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nebija karadarbības, armija tika iesvesta saskaņā ar līgumu un Baltijas valstu valdību nepārprotamu piekrišanu. Turklāt laikā, kad Latvija, Lietuva un Igaunija atradās PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Lielā Tēvijas kara gados), republikās strādāja nacionālās varas iestādes.