RĪGA, 7. aprīlis – Sputnik. Šprotu ražošana ir pieaugusi līdz ar koronavīrusa epidēmijas izraisītās krīzes sākumu, paziņoja Latvijas Radio 4 ēterā zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" vadītājs Arnolds Babris. Taču 80% kompānijas piegāžu aiziet eksportā.
"Pieprasījums palielinājies. Jau pirms koronavīrusa epidēmijas sākuma šprotu pieprasījums pārsniedza 50%, jo liela daļa nozares nomira. Saistībā ar koronavīrusu standarti konservi tiek uzskatīti krīzes situācijās par stratēģisku produktu, tādēļ valsts rezerve vienmēr cenšas ņemt konservus – ilgs derīguma termiņš, turklāt tās ir olbaltumvielas, zivju olbaltumvielas," atzīmēja Babris.
Pēc viņa sacītā, šodien 80% produkcijas aiziet eksportā, 20% - iekšzemes tirgū, pieprasījuma pieaugums ir visos virzienos.
"Mēs šobrīd speciāli nepiegādājam klientiem visu līdz galam, mēs viņus savaldām, jo mēs nevaram izpildīt visus pasūtījumus," sacīja Babris.
Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmums nav spējis saņemt palīdzību no valsts anonsēto pasākumu pret krīzi ietvaros. Kompānija iesniedza aģentūrai "Altum" pieteikumu kredītu garantijām, lai saņemtu papildu apgrozāmo līdzekļu, taču saņēma atteikumu, jo "neatbilst kaut kādiem rādītājiem".
"Nu dieva dēļ, ja mums nāksies atteikt kaut kādas piegādes Rimi, Maxima un citiem – es no savas puses esmu izdarījis visu," nobeigumā sacīja uzņēmējs.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Latvijā ieviestā ārkārtējās situācijas režīma dēļ Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās ieradumi ir mainījušies. Pēc paniskās izpirkšanas marta sākumā, kad Latvijas iedzīvotāji iztukšoja veikalu putraimus, miltu un konservu plauktus, situācija ir stabilizējusies, un pārdošanā atkal parādījušies griķi.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure akcentēja, ka salīdzinājumā ar daudzām Eiropas valstīm stāvoklis Latvijā ir labs – valstī ir 25 lieli pārtikas produktu ražotāji, kuru jaudas ļauj pilnībā nodrošināt ar pārtiku visu valsti.
Viņa konstatēja, ka visvairāk audzis pārtikas produktu pieprasījums ar ilgstošu glabāšanas termiņu, jo cilvēki maina savus ieradumus, iepērkas retāk, un tas ietekmē pircēju groza saturu.