Varasiestādes netiek galā ar infekcijas izplatību, veselības aprūpes sistēma nav pielāgota simtiem tūkstošu pacientu ārstēšanai. Kāpēc attīstītākā valsts pasaulē nav gatava cīņai ar vīrusu, mēģināja noskaidrot RIA Novosti.
Viss tiek kontrolēts
Amerikāņi vienmēr ir bijuši pirmie cīņās ar epidēmijām. SARS uzliesmojumi, Zikas un Ebolas drudzis dažkārt skāra ASV, tomēr neapdraudēja nacionālo drošību. Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens reiz teica, ka Ameriku ieskauj "draudzīgi kaimiņi un zivis" – Kanāda, Meksika un divi okeāni. ASV teritorijā jau vairākus gadu desmitus nav notikušas cīņas ne ar reāliem ienaidniekiem, ne vīrusiem. Tagad, kad draudi nāk no iekšpuses, valsts vienkārši nesaprot, ko darīt.
Prezidenta Donalda Trampa viedoklis strauji mainījās, kamēr epidēmija pletās plašumā. No 22. janvāra, kad valstī tika fiksēts pirmais inficētais, līdz marta vidum, kad upuru skaits nesasniedza simtu, Tramps apliecināja, ka viss tiek kontrolēts, inficēšanās risks ir minimāls, vīruss atkāpsies, kad iestāsies siltāks laiks.
Taču pirms divām nedēļām viņš paziņoja: "Tā ir pandēmija. Es zināju, ka tā ir pandēmija, jau ilgu laiku iepriekš, atlika tikai paskatīties uz citām valstīm."
Šodien ASV ir nonākušas pirmajā vietā inficēto ziņā pasaulē: 163,5 tūkstoši. Mirušo – vairāk nekā trīs tūkstoši. Ņujorka ir pārvērtusies par milzīgu epidēmijas perēkli, varasiestādes dažu dienu laikā zaudējušas kontroli pār situāciju.
Aizkavēšanās cena
Virkne amerikāņu ekspertu uzskata, ka Vašingtona ir pazaudējusi sešas nedēļas. Bija laiks sagatavot testus, maskas, aizsargkostīmus mediķiem, sarūpēt plaušu mākslīgas ventilācijas aparātus. Tas netika izdarīts.
Pat tagad varasiestādes neatzīst, ka iekārtu deficīts ir kritisks. Kad karstā punkta – Ņujorkas štata gubernators Endrjū Kuomo paziņoja, ka reģionam vajadzīgi vismaz 30 tūkstoši MPV aparātu, Tramps nenoticēja. "Man ir sajūta, ka daudzi nosauktie skaitļi it ļoti pārspīlēti. Šaubos, vai jums būs vajadzīgi 40 vai 30 tūkstoši MPV," viņš sprieda pagājušajā nedēļā, kad štatā jau bija 5% no visiem pasaulē reģistrētajiem Covid-19 pacientiem.
Lai arī prezidents uz augošajiem draudiem reaģēja lēni, viņš nav vienīgais vaininieks. "Tā ir arī Baraka Obamas un Džordža Buša administrāciju kļūda. Eksperti brīdināja: kaut kas notiks, taču ne viena, ne otra komanda nesagatavojās tamlīdzīgai epidēmijai," sarunā ar RIA Novosti paskaidroja ASV iedzīvotājs Džeikobs Blass, kurš 20 gadu laikā strādājis četrās nekomerciālās veselības aprūpes organizācijās, turklāt trīs no tām vadījis.
Pašreizējais prezidents, pēc viņā domām, situāciju pasliktināja. 2018. gadā viņš likvidēja Obamas izveidoto "pandēmiju apkarošanas komandu" – Baltā nama Globālās drošības nodaļu veselības aprūpes un bioloģiskās aizsardzības jomā. Tramps uzskaktīja, ka nepieciešamības gadījumā nebūs grūti atkal pieņemt darbā cilvēkus.
Izredzes minimizēt epidēmiju ir palaistas garām, uzskata arī cita aģentūras sarunbiedre – medicīnas zinātņu doktore, patologanotome no Ziemeļkarolīnas Mārgareta Džonsone. "Pandēmijas novēršana ir nevis veselības aprūpes sistēmas, bet gan valdības struktūru, piemēram, Slimību kontroles un profilakses centra pienākums, - viņa teica. – Taču varasiestādes rīkojās pārāk lēni. Tramps neuzklausīja ekspertus, slēdza programmas, kas varētu uzraudzīt epidēmijas attīstību Ķīnā un novērst to ASV."
Katrs pats par sevi
Vēl viens negatīvs faktors – amerikāņu sabiedrības šķelšanās, turklāt tā vērojama ne tikai politikā, bet arī veselības aprūpes sfērā. "Krīzes galvenais iemesls – vienotas veselības aprūpes sistēmas trūkums: katra slimnīca ir par sevi," uzskata Džeikobs Blass.
Lielākā daļa slimnīcu ASV ir privātas un nekādi nav atkarīgas ne no valsts, ne viena no otras. Ir lieli tīkli, ir nelielas vietējās slimnīcas. Taču vispārēja vietu, aparatūras un aizsardzības līdzekļu trūkuma apstākļos medicīnas iestādes pāriet pie režīma "katrs par sevi" un mēģina trūkstošās rezerves papildināt saviem spēkiem. Vārdu sakot, visas slimnīcas zvana uz vienu un to pašu fabriku ar līgumu piegādāt trūkstošos MPV aparātus, maskas, halātus un testus.
Pie tam dažas slimnīcas ir tik mazas, ka tām nav iespēju sazināties ar piegādātāju. Līdzekļu trūkuma dēļ tās slēdz durvis, RIA Novosti pastāstīja Mārgareta Džonsone. "Vienkārši trūkst naudas, lai strādātu, kad visi pacienti ir sirmgalvi un trūcīgie," viņa paskaidroja.
Daudzi uzskatīja, ka Tramps iniciēs likumu "Par aizsardzības rūpniecību". Tas ļautu audzēt nepieciešamo iekārtu ražošanu un piegādi slimnīcām "kara laika" režīmā.
Marta beigās vairāk nekā simt bijušie Nacionālās drošības padomes darbinieki aicināja prezidentu spert šo soli. Atbilde sekoja dažas dienas vēlāk: prezidents uzdeva General Motors laist klajā lielāku skaitu MPV aparātu. Taču informācijas avoti atklāja žurnālistiem, ka kompānija nav saņēmusi nekādu oficiālu rīkojumu par likuma stāšanos spēkā.
Medicīna nav domāta visiem
Vēl viena viegli ievainojama vieta veselības aprūpes sistēmā, kas pastāvīgi raisa politiskās diskusijas, ir apdrošināšanas sistēma.
"Daudziem valstī tā ir problēma – saņemt veselības aprūpi, un pandēmija šo problēmu izvirzījusi priekšplānā," teica Džonsons. Amerikāņus iespējams sadalīt trīs kategorijās. Pirmie – nodrošinātie pilsoņi, kuri vienkārši nopērk polisi. Cena ir atkarīga no vairākiem faktoriem: štats, tā likumi, darba vieta, ienākums. Mēnesī amerikānis vidēji maksā 440 dolārus par personīgo apdrošināšanu un apmēram 1168 dolārus – par ģimenes polisi.
Pie tam klients parasti pats norēķinās par veselības aprūpes pakalpojumiem un pēc tam saņem kompensāciju. Taču pēkšņas un nopietnas slimības gadījumā nebūt ne visi var likt galdā apaļu summu no savas kabatas. Kompānija kompensē tikai daļu izdevumu, parasti – 80%.
Otrā kategorija – trūcīgie. Aiz nabadzības robežas dzīvojošajiem pienākas valsts apdrošināšana – Medicaid. Tā nodrošina bezmaksas vai lētu veselības aprūpi miljoniem amerikāņu. Programmai ir savi kritēriji: tā ņem vērā ienākumus, ģimenes locekļu skaitu, dzīves vietu. Daži štati sakarā ar pandēmiju jau informēja, ka Medicaid turpinās darbu parastajā režīmā.
Vieglāk ievainojamie pašreizējā situācijā ir 27,5 miljoni amerikāņu, kam vispār nav polises. Tas ir, 8,5% iedzīvotāju nav izredžu izmantot veselības aprūpes pakalpojumus. Protams, viņi var ierasties neatliekamās palīdzības nodaļā un nostāties rindā, taču tas neko negarantē.
"Slimnīcas strādā naudas dēļ, nevar vienkārši ierasties slimnīcā un teikt, ka tev ir veselības problēmas, - skaidroja Džeikobs Blass. – Bet ārkārtas palīdzības nodaļās nav ne karantīnas telpu, ne aizsardzības līdzekļu, nekā. Un nav skaidrs, kas par to maksās."
Šai grupai bija paredzēta tā saucamā Obamacare – veselības aprūpes sistēmas reforma. Līdz 95% pilsoņu bija jāsaņem medicīnas polise. Kongress apstiprināja reformu 2010. gadā, taču ritēja ilgi strīdi par tās atbilstību konstitūcijai. Mulsināja pārlieku lielie izdevumi no budžeta. Rezultātā pēc stāšanās amatā 2017. gadā Donalds Tramps sāka Obamacare likvidāciju. 2018. gadā Teksasas štata Fortvortas pilsētas Federālā tiesa atzina, ka reforma ir nekonstitucionāla.
Vēl ASV ir maksātspējīgi pilsoņi vecumā virs 65 gadiem. Viņiem pienākas valsts medicīniskā apdrošināšana. Tā maksā apmēram 250 dolārus mēnesī, šo summu atskaita no pensijas. Tomēr polise nesedz visus medicīniskos izdevumus, tikai daļēji kompensē slimnīcu rēķinus. Seniori var nopirkt apdrošināšanas kompānijā papildu paketi (nedaudz vairāk kā 100 dolāri), kas ļauj bez maksas saņemt jebkādu medicīnisko palīdzību. Tā rīkojušies arī RIA Novosti sarunbiedri: "Man pašai ir teicama polise, es nežēlojos," atzina Mārgareta Džonsone.
"Es piemaksāju 120 dolārus mēnesī. Piemēram, pēdējos gados man bija divas operācijas rokai, divas acīm un viena – sirdij. Tikai pēdējā man izmaksātu vairāk nekā 50 tūkstošus dolāru, bet es nesamaksāju ne centa. Trīs dienas gulēju slimnīcā bez maksas, lai arī citā gadījumā tas man izmaksātu 3-5 tūkstošus dolāru, - atcerējās Džeikobs Blass. – Turklāt man ir vēl viena papildu apdrošināšanas pakete par 30 dolāriem mēnesī, kas sedz zāļu cenu."
Abi aģentūras sarunbiedri bija vienisprātis: viņiem paveicies labāk, nekā daudziem tautiešiem: par 350 dolāriem mēnesī var neraizēties par ārstēšanas maksu.
Tomēr tieši tāpat kā valdība, arī viņi nevarēja pateikt, ko iesākt miljoniem amerikāņu, kuri nevar atļauties pat pamata polisi.