RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. Latvijā ieviestā ārkārtas stāvokļa rezultātā mainījušies iedzīvotāju iepirkšanās paradumi, stāsta BB.lv.
Sakarā ar koronavīrusa epidēmijas rezultātā ieviestajiem ārkārtas pasākumiem valsts prezidents Egils Levits lūdza iedzīvotājus saglabāt mieru un nepakļauties panikai, neskatoties uz baumām par pārtikas produktu trūkumu.
Pēc paniskās iepirkšanās marta sākumā, kad iedzīvotāji izpirka putraimus, miltus un konservus, situācija ir stabilizējusies, un pārdošanā atkal parādījušies griķi.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis atzīmēja, ka jaunieši sākuši pārdomāt iztiku un, domājams, lielāks skaits cilvēku stādīs kartupeļus un kāpostus, sēs burkānus laukos pie radiniekiem vai draugiem.
Latvijas Pārtikas Uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure akcentēja, ka salīdzinājumā ar daudzām Eiropas valstīm stāvoklis Latvijā ir labs – valstī ir 25 lieli pārtikas produktu ražotāji, kuru jaudas ļauj pilnībā nodrošināt ar pārtiku visu valsti.
Viņa konstatēja, ka visvairāk audzis pārtikas produktu pieprasījums ar ilgstošu glabāšanas termiņu, jo cilvēki maina savus ieradumus, iepērkas retāk, un tas ietekmē pircēju groza saturu.
I.Šure piezīmēja, ka skolu un dārziņu slēgšanas, kā arī tūrisma nozares apturēšanas rezultātā faktiski ir apstājies HoReCa segments. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu slēgšana ietekmē nozari, un ēšana mājās to nespēj pilnībā kompensēt. Tāpat ir mainījušies iedzīvotāju iepirkšanās paradumi, kas ietekmē vairākus pārtikas nozares sektorus, piemēram, degvielas uzpildes stacijās samazinājies konditorejas patēriņš.
Jāpiebilst, ka dažas pašvaldības maznodrošinātām ģimenēm piegādā mājās siltu ēdienu. Tas ir labs atspaids gan ģimenēm, gan uzņēmumiem, kuri agrāk piegādāja ēdienu skolu ēdnīcām.
Videokonferencē ar pašvaldību vadītājiem finanšu ministrs pieļāva, ka brīvpusdienu nodrošināšanu visā Latvijā varētu uzņemties valsts. Attiecīgo lēmumu Ministru kabinets varētu pieņemt jau šonedēļ.