RĪGA, 18. marts — Sputnik. Pēc valstī ieviestās ārkārtas situācijas cilvēki steidzās uz veikaliem. Internetā parādās gan tukšu plauktu fotogrāfijas, gan joki par griķiem. Speciālisti atzīmē, ka šāda paniska iepirkšanās īstenībā esot normāla iedzīvotāju reakcija uz stresu.
Lai tiktu galā ar stresu, psihologi iesaka pieņemt izmaiņas, pildīt visus nepieciešamos priekšnosacījumus vīrusa ierobežošanai, tomēr vienlaikus nepārspīlēt, vēsta TV3.
Cīņā ar epidēmiju ieviestie ierobežojumi būtiski izmainījusi iedzīvotāju ikdienu. Cilvēki uz to reaģē dažādi.
"Protams, bail, ka inficēšos, bet lielākas bailes par vecākiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Cik zināms, mirstība jaunajiem nav tik liela. Visticamāk, es pārciestu šo slimību," saka students Roberts.
"Es neuztraucos. Mēs esam padzīvojuši cilvēki, mums viss ir kārtībā, nav nekādu problēmu," teica pensionāre Tamāra.
Uzņēmējs Jānis atzina: "Tas ārkārtas stāvoklis jau arī tā īsti nedarbojas. Jo tāda kontrole jau nav. Viss ir atkarīgs no paša. Ir darbavietas, kur ir pieņemti lēmumi strādāt attālināti, bet veikali, arī tā iebraukšana izbraukšana no valsts arī tāda pēc paša iniciatīvas. Man liekas, ja tas ir tik nopietni, tad vajadzēja vairāk kontrolēt to."
Stresu, lielāku vai mazāku stresu izjūt visi, bet katrs ar to tiek galā citādi. Pēdējās dienās psihologi novērojuši trīs dažādus veidus, kā cilvēki mēģina apslāpēt uztraukumu. Daudzi mēdz krist panikā.
"Tās izmaiņas viņiem rada lielu trauksmi, tas atkal savukārt izpaužas varbūt kā centieni sevi pasargāt, nodrošināt, iepirkt daudz pārtikas, nez kāpēc tualetes paīru masveidā iegādāties," saka geštaltterapeite Gunta Čebotarjova.
Daudzi savas bailes slēpj aiz pārmērīgas kontroles, uzskata par nepieciešamu norādīt citiem uz noteikumu ievērošanu.
Citi demonstrē noliegumu. Tas var izpausties kā humors, piemēram, izplatot smieklīgas bildes un video, vai arī kā dusmas.
"Viņi varbūt negrib pieņemt, ka ir kaut kādas izmaiņas notikušas, viņiem ir kaut kādi noteikumi, kas būtu jāievēro, viņi to ignorē, dažos sociālajos tīklos mēs redzam, ka tā izpausme ir kā dusmas, kāpēc ir atcelts mans koncerts, kāpēc ir ierobežojumi, kāpēc vispār mēģina kaut ko mainīt, tas taču viss ir pārspīlēts," piebilda Čebotarjova.
Lai tiktu galā ar stresu, psihologi iesaka pieņemt izmaiņas, pildīt visus nepieciešamos priekšnosacījumus vīrusa ierobežošanai, taču vienlaikus nepārspīlēt. Cilvēkiem, kuri izjūt īpašu stresu, šajā situācijā ieteikts apmeklēt speciālistu vai lūgt tuvinieku atbalstu. Varēt palīdzēt informācijas plūsmas ierobežošana, piemēram, nosakot, ka ziņām tiek atvēlētas ne vairāk 30 minūtes no rīta vai vakarā, un tās netiek lasītas visas dienas garumā.
Sociālantropologi uzskata, ka histērija ir normāls veids, kā cilvēki reaģē uz iztraucētu ikdienas kārtību.
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa paskaidroja: "Tas, ka cilvēki piedalās un pērk, – tas viņiem ļauj pieņemt varbūt šos te jaunos noteikumus un ierobežojumus. Un tas pirmais vilnis – tas vienmēr būs saistīts ar tādu neparastumu, ar kaut ko ārkārtējo, un, ja cilvēks var aiziet uz veikalu un tur visi drudžaini iepērkas, tu arī sāc drudžaini iepirkties, nu tā ir tāda kolektīva darbība, kas mums ļauj tikt galā ar to krīzi."
Pēc tam viss norimst. Turklāt cīņa pret koronavīrusu var uzlabot iedzīvotāju informētību par veselības jautājumiem, jo tā ir viena no zemākajam Eiropas valstīs.
"Latvijā cilvēki mazāk pārzina veselības aprūpes sistēmu, un kā to izmantot, un kā uzturēt savu veselību un nekonsultējas ar ārstu, kad tas ir nepieciešams, tāpat Latvijā cilvēki ir paraduši uz darbu iet slimi, mēģina strādāt un arī atrasties publiskās vietās, kad ir slimi, aiziet uz koncertu arī tad, kad ir saaukstējušies, un traucēt pārējiem, un šis varbūt ir tāds brīdis, kad tie paradumi ir jāpārdomā," uzskata Putniņa.
Gūtā pieredze varētu nākt par labu arī cīņā ar visām citām slimībām, bet cilvēki nākotnē varētu vairāk novērtēt vakcinēšanās priekšrocības.
Līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar izsludināta ārkārtas situācija. Šajā laika periodā noteikta virkne ierobežojošu pasākumu.