"Daudziem vienkārši nebūs naudas": cilvēki šausminās par epidēmijas sekām

Pie kā novedīs COVID-19 epidēmija pasaules ekonomikā? Par to lauza galvas ne tikai speciālisti, bet arī vienkāršie iedzīvotāji – sociālajos tīklos tiek aktīvi apspriestas šausmas, ar ko draud dzīve bez naudas.
Sputnik

RĪGA, 17. marts — Sputnik. Koronavīrusa pandēmija jau ietekmējusi Latvijas ekonomiku, taču, spriežot pēc visa, sarežģītākais laiks vēl priekšā. Iepriekš valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka valsts piešķirs līdz miljardu eiro vīrusa izplatības ekonomisko seku mazināšanai.

Taču politiķu apgalvojumi, šķiet, ne īpaši mierina vienkāršos iedzīvotājus. Savus pārdzīvojumus viņi atklāj sociālajos tīklos.

"Jauki, ka valsts ar miljardu eiro palīdzēs uzņēmējiem. Bet kā valsts palīdzēs tiem, kuri nav uzņēmēji? Pēc mēneša dīkstāves daudziem vienkārši nebūs naudas, piemēram, pasākumu vadītājiem, aktieriem, kuri nav saistīti ne ar vienu teātri. Kā viņiem izdzīvot?" Twitter tīklā satraukusies pazīstamā latviešu publiciste un nacionālpatriote Elita Veidemane.

​"Es tomēr vēlētos saprast - ja man (un simtiem) vienā dienā ir atņemti pilnīgi visi iztikas līdzekļi, bet valsts, piemēram, LatvijasBanka darbinieki turpinās saņemt savus 15 vai 4 tūkstošus katru mēnesi, kāda ir viņu solidārā dalība Force majoure apstākļos?" sašutusi apjautājās Aiga Aizpuriete-Balode.

​"Visi budžetnieki turpinās saņemt savas algas kā nekas nebūtu noticis, bet daudzi noteikti saņems visādas prēmijas par grūtībām, kas saistītas ar strādāšanu attālināti," sašutumam pievienojās Anna.

​"Es vienmēr esmu apmēram 1/2 no saviem nelielajiem ienākumiem iekrājusi, jo nav sociālo garantiju. Kā jau cilvēkam, kas dzīvo no projekta uz projektu. Man liekas, ir normāli vienmēr būt gatavam vissliktākajam scenārijam. Protams, nekas tāds nebija iespējams, kad man bija apgādājami bērni," sprieda žurnāliste Anitra.

​"Šis vēl ir sūds. Īstā jautrība sāksies, nu ja sāksies, brīdī, kad nolūkā iegūt iztikas līdzekļus, cilvēki sāks pārdot mantu par puscenu.... vēlāk pēc gadiem to ciniski sauks par iespēju laiku," drūmu ainu tēloja Gatis Krūmiņš.

​"Kā valsts palīdzēs izdzīvot tiem, kam pēc mēneša nebūs ienākumu? Treneri, pulciņu pasniedzēji u.c., kuru darbs tiek ierobežots vai aizliegts. Valsts sociālie kredīti? Kredītu un komunālo maks. apturēšana?Vai tikai ātrie kredīti, kurus nedrīkstēs izsniegt , jo nav ienākumu?" lauzīja galvu Māris.

​"Bijuši pētījumi, kuros secināts, ka lielākajai daļai LV iedzīvotāju naudas rezerves ir vienam kalendārajam mēnesim. Manuprāt, šobrīd krīzē aktuāls ir bezprocentu aizdevuma jautājums, lai iedzīvotāji nenonāk ātro kredītu jūgā un vēlāk nepamet Latviju, nespējot atmaksāt un bēgot," savas pārdomas atklāja dzejniece Liana Langa.

Daudzi komentētāji viņai nepiekrita: kredīti nebūt nav sociālā palīdzība, ko gribētos saņemt cilvēkiem, tie vienkārši ir kārtējie maksājumi.

"Labāks risinājums ir apmaksāta slimības lapa, bet aizdevums nepieciešams darba devējiem," ierosināja Dmitrijs Šeršens.

​"Dānijas valdība maksās 75% no algām privātajā sektorā strādājošajiem cilvēkiem, kuru darbs tiks ietekmēts saistībā ar Covid-19. Un kā rīkosies mūsu valdība?" apjautajās Viesturs.

​Atzīmēsim, ka Latvijas Banka jau paziņoja, ka jaunā koronavīrusa izraisītā slimība nopietni ietekmēs ekonomiku.

Pagaidām vēl būtu pāragri spriest, taču skaidrs, ka ietekme būs spēcīga – jau manāmas būtiskas negatīvās sekas vairākās nozarēs (tūrisms, viesmīlības bizness, aviācija), kas prasīs aktīvu politiķu iejaukšanos ar atbalsta pasākumiem, vēsta banka.

Vīrusa izplatīšanās izraisa šoku gan no pieprasījuma puses (cilvēku ierobežota mobilitāte un nezināšana), gan no piedāvājuma puses  (piegādes ķēdīšu saraušana), atzīmēja LB speciālisti.