RĪGA, 13. marts – Sputnik. Latvijai jāgatavojas lieliem izdevumiem COVID-19 vīrusa izplatīšanās dēļ, derētu vienoties ar Eiropas Komisiju, lai valstij atļauj palielināt budžeta deficītu, paziņoja Latvijas Radio bijusī valsts finanšu ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola.
Viņa atbalstīja iepriekš izskanējušo ideju par to, ka valstij būtu jāpalīdz uzņēmējiem slimības lapu apmaksāšanā cilvēkiem, kuri ir spiesti palikt mājās un nestrādāt.
Tāpat valstij derētu noteikt kompānijas, kuras epidēmijas dēļ cieš vislielākos zaudējumus, un sniegt tiem maksimālo palīdzību. Palīdzība būs nepieciešama arī tiem cilvēkiem, kuriem radīsies problēmas ar kredītu nomaksu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic atlaistajiem darbiniekiem.
Pēc Reiznieces-Ozolas domām, ministrijām šobrīd jāpārskata visi savi izdevumi un jāatstāj tikai pats nepieciešamākais. Derētu vienoties ar Eiropas Komisiju, lai tā atļauj Latvijai palielināt budžeta deficītu.
Šajā situācijā taupībai no valsts puses jābūt acīmredzamai. Kas attiecas uz tēriņiem COVID-19 ierobežošanai – preventīvie pasākumi vienmēr būs lētāki, nekā cīņa ar sekām, nobeigumā sacīja deputāte.
Latvija iztērēs miljardu
Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka valsts piešķirs līdz miljardam eiro vīrusa izplatīšanās ekonomisko seku mazināšanai. Tie būs finanšu instrumenti uzņēmumiem. Daļa šo līdzekļu būs pieejama ar banku programmu un finanšu attīstības iestādes "Altum" starpniecību. Piemēram, kredītu garantiju veidā. Jautājumu par "Altum" programmu aktivizāciju valdība izskatīs nākamnedēļ.
Finanšu ministrijas vadītājs Jānis Reirs piebilda, ka uzņēmumiem tiks nodrošinātas ne tikai kredītu, bet arī eksporta garantijas. Paredzētas arī nodokļu brīvdienas un valsts dalība slimības lapu apmaksas procesā. Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, COVID-19 dēļ izsniegto slimības lapu finanšu ietekme sastāda 200 miljonus eiro.
Reirs paziņoja, ka valsts atbalsts tiek plānots finanšu instrumentu, nevis grantu veidā. "Uzņēmēji neprasa atbalstu grantos, bet gan prasa iespēju pagarināt kredītu atmaksu, eksporta kredītu atmaksas pagarināšanu, kā arī iespēju īstermiņa finansējumam. Līdz ar to grantu programma netiek paredzēta. Lai gan slimības lapu finansēšanu var uzskatīt par grantu, jo šo naudu mēs no uzņēmējiem neatprasīsim," paskaidroja viņš.
Uz jautājumu par nozarēm, kurām nepieciešams valsts atbalsts, Reirs atbildēja, ka šobrīd ar grūtībām saskaras viesnīcas, tūrisms un sabiedriskā ēdināšana.
Pēc Ministru kabineta vadītāja Kariņa domām, COVID-19 negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku, visticamāk, būs īstermiņa periodā – vienu-divus mēnešus. Tāpat viņš uzsvēra, ka esošo situāciju nedrīkst salīdzināt ar 2008. gada finanšu krīzi – šobrīd stāvoklis ir labāks, "jo šī nav strukturāla krīze ar pārmērīgiem parādiem".