Pasaule atgriežas lētās naftas laikmetā. Lielākie ražotāji gatavojas palielināt ieguves apjomus, rezultātā saruks kotācijas. Tagad eksperti cenšas saprast, kurš šādā situācijā uzņemas liekāku risku: kam viss var beigties ar ekonomisko katastrofu un kurš uzvarēs cenu karā, palielinās savu daļu starptautiskajā tirgū un kļūs par ietekmīgāko spēlētāju. Par situāciju naftas tirgos stāsta Maksims Rubčenko RIA Novosti portālā.
Spēlīte aizgājusi par tālu
Pēdējās dienās pasaules melnā zelta tirgus pārdzīvojis spēcīgāko šoku kopš ASV iebrukuma Irākā 1991. gadā. Sākumā, atbildot uz Krievijas atteikšanos vienoties ar OPEC par kārtējo ieguves samazināšanu, Saūda Arābija paziņoja, ka samazinās savas naftas cenu par sešiem līdz desmit dolāriem. Otrdien Rijāda informēja pasauli par nodomu palielināt ieguves apjomus par 26% salīdzinājumā ar februāra līmeni.
"Saūda Arābijas valsts naftas kompānija aprīlī palielinās jēlnaftas piegādes klientiem gan karalistē, gan ārpus tās – līdz līmenim, kas diennaktī ir par 300 tūkstošiem barelu lielāks nekā ražošanas jauda, kas ir 12 miljoni barelu dienā," informēja Saudi Aramco direktors.
Rezultātā tirgum draud milzīgs līdzsvara trūkums starp piedāvājumu un pieprasījumu. Interesanti iznāk: Rijāda apsūdz Maskavu, bet Rietumu eksperti par galveno krīzes vaininieku uzskata Saūda Arābiju.
"Saūda Arābijas pieeja iespējamam darījumam ar Krieviju aprobežojās ar ultimatīvu pieprasījumu atbalstīt ieguves samazinājumu vēl par 1,5 miljoniem barelu dienā. Tieši tas arī saniknoja Maskavu, kas neuzskatīja sevi par Rijādas jaunāko partneri," skaidro britu Financial Times.
Saūdītu lēmumu palielināt ieguvi un tirgot ar lielām atlaidēm novērotāji viennozīmīgi vērtē kā mēģinājumu "sodīt Krieviju".
"Iepriekš Saūda Arābija cerēja saglabāt pozīcijas un ienākumus naftas tirgū, veicinot sadarbību starp lielajiem spēlētājiem. Tagad viņi uzskata, ka pašreizējos apstākļos prātīgāk būtu rīkoties tieši pretēji: ar cerību gūt uzvaru iesaistīties spēlē "kurš pirmais nobīsies" ar Maskavu un neatkarīgo ASV naftas industriju," norāda Bloomberg redaktors Deivids Fiklings.
Krievijas reakciju Rietumu eksperti uzskata par pilnīgi dabisku. "Krievi norādīja, ka vēlētos iegūt pilnu ainu jautājumā par koronavīrusa ietekmi tirgū un tikai pēc tam spert jebkādus soļus, - norāda Financial Times. - Turklāt Maskavai arī gribētos pārbaudīt amerikāņu slānekļa industrijas izturību. Kremli sadusmoja sankcijas, ko Amerikas Savienotās Valstis ieviesa pret Krievijas enerģētikas kompānijām, ieskaitot februāra ierobežojumus, kas tika uzlikti "Rosņeft" tirdzniecības vienībai, kā arī mēģinājumi apturēt "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus."
Analītiskā portāla Zerohedge dibinātājs Tailers Dardens norāda, ka OPEC jau daudzus gadus pārdzīvo krīzi un no galīgā sabrukuma karteli līdz šim glāba tikai Krievijas gatavība "sniegt pakalpojumu apmaiņā pret savu ģeostratēģisko mērķu sasniegšanu". Tomēr Maskava nav gatava bezgalīgi glābt naftas eksportētāju aliansi.
"Panikas fonā, kas saistīta ar koronavīrusa pandēmiju, OPEC pieprasīja bezprecedenta ieguves samazināšanu, - analītiķis turpina. - Un galu galā Krievija teica "nē".
Pēc Dardena domām, Maskava izvēlējās ideālu brīdi, lai demonstrētu spēku. "Rietumi nežēlīgi uzbrūk Krievijai par "noziegumu" būt Krievijai," – viņš uzsver. - Un Kremlis beidzot devis atbildes triecienu par ASV negodīgo uzvedību Irānā, Irākā, Sīrijā, Ukrainā, Jemenā, Venecuēlā, Afganistānā. Tagad Putins panāks maksimālu piekāpšanos no Vašingtonas un OPEC valstīm, kas atbalsta ASV militāro politiku attiecībā uz Krievijas sabiedrotajiem - Ķīnu, Irānu un Sīriju.
Karš uz apsīkumu
"Pašreizējais karš naftas tirgū ir karš līdz spēku izsīkumam, kurā uzvar nevis tas, kurš ir spēcīgāks, bet tas, kurš spēj ilgāk noturēties," uzskata Deivids Fiklings no Bloomberg.
No šī viedokļa analītiķi atzīst, ka Saūda Arābijas pozīcijas ir diezgan vājas. Tiek uzskatīts, ka tā var iegūt naftu ar rekordzemu pašizmaksu - aptuveni trīs dolāri par barelu. Tomēr valsts budžets, kura pamatā ir ieņēmumi no melnā zelta tirdzniecības, paredz kotējumus 85 dolāru apmērā par barelu. Proti, naftas nozare saglabās rentabilitāti, bet valsts kopumā ļoti ātri bankrotēs.
"Paskatieties uz budžetu, un jūs sapratīsiet, ka Saūda Arābija ir daudz vairāk atkarīga no naftas cenām nekā Krievija vai ASV, - spriež Tailers Dardens. - Un viņi nevar pateikt iedzīvotājiem, ka nāksies samazināt patēriņu, – sāksies dumpji."
"Saūda Arābijas uzpūstais budžets liecina par ražotājiem ar ļoti augstām izmaksām, tas ir, uz vienu no nestabilākajiem spēlētājiem, - piekrīt Deivids Fiklings. - Turklāt Rijāda piedalās izšķērdīgā un nežēlīgā kara konfliktā Jemenā, bet piektdien, 6. martā, Saūda Arābijā pēc aizdomām par nodevību tika arestēti vairāki karaliskās ģimenes locekli.
Komentējot Saudi Aramco sestdienas paziņojumu par cenu samazinājumu, Saūda Arābijas valdības pārstāvis paskaidroja laikrakstam The Wall Street Journal, ka tas ir "Krievijas tirgus segmenta daļas pārņemšanas agresīvas kampaņas elements." Tomēr visvairāk no Rijādas darbībām cieta amerikāņu slānekļa ražotāji.
Izteikts favorīts
Chesapeake Energy akcijas kritušās par 27,5%, EOG – par 35%, Continental Resources – par 40%, Diamondback Energy – par 44,6%, Marathon Oil – par 47%, bet Apache un mazo spēlētāju - vairāk par 50%.
"Amerikas Savienoto Valstu sektors ir gandrīz piebeigts. Tirgū - asinspirts. Miljardiem dolāru ir izskaloti no kapitāla," konstatēja aģentūras Bloomberg vadošais korespondents enerģētikas jautājumos Žavjē Blass.
"Asais cenu kritums ir noticis amerikāņu slānekļa industrijai sarežģītā brīdī,- norāda Financial Times. – Kaut gan pēdējā desmitgadē ieguves apjomi ir izauguši, nozare joprojām pastāv galvenokārt uz aizņemto līdzekļu rēķina, un tādēļ ir ļoti vārīga."
"Slānekļa industrijas likvidēšana sāksies gada beigās," pārliecināts Tailers Dardens.
Nobrukums skāra arī tradicionālos naftas gāzes uzņēmumus: Exxon Mobile cenas samazinājās par 12,2%, Chevron – par 15,3%, Occidental Petroleum – par 44%. Savukārt britu British Petroleum akcijas dienas laikā sabruka par 20%, pārspējot desmitgades rekordu, kad Meksikas līcī uzsprāga naftas platforma Deepwater Horizon.
Salīdzinājumam – Krievijas ražotāju akcijas otrdien samazinājās par 12-14%. Pēc rietumu ekspertu domām tieši Krievija šobrīd vislabāk ir sagatavota zemām naftas cenām.
"Krievijas kompānijām ir ļoti mazas ieguves izmaksas,- raksta Tailers Dardens. – Pat pēc nodokļu nomaksas bezpeļņas punkts atrodas divdesmit dolāru robežās par barelu. Lielāko daļu līgumu par piegādi krievi pašlaik slēdz nevis dolāros, bet rubļos, juaņās un eiro, kas samazina valūtas riskus. Un šīs priekšrocības saglabāsies vēl gadiem ilgi."
Tiešām, pēc Krievijas Finanšu ministrijas vērtējuma, ar Nacionālās labklājības fonda likviditātes līdzekļiem pietiks, lai segtu budžeta zaudējumus no naftas kotējumu krituma līdz 25-30 dolāriem par barelu sešu vai pat desmit gadu laikā. Šī informācija sniegta 9. martā portālā publicētajos materiālos.
"Valstis, kas iesaistās karos, bieži vien cer uzvarēt dažu mēnešu laikā, bet ar laiku atklāj, ka pretinieks patiesībā ir daudz stiprāks, nekā bija domāts,- saka Deivids Fiklings. - Ja pašreizējā OPEC+ krīze pāraugs ilgstošā konfliktā, Maskava diez vai pirmā noies no distances.
"Tirgi nomierināsies pēc dažām dienām, panika pierims, un par naftas krīzi aizmirsīs. Bet drīz tā atgriezīsies bīstamākā formā. Un, kad tas notiks, man ir aizdomas, ka nevis Saūda Arābija vai turki skries pie Krievijas ar lūgumiem par glābšanu, bet ASV un Eiropa," - brīdina Tailers Dardens.