RĪGA, 10. marts — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdība nolēmusi pieņemt stingrākus noteikumus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā. Ārvalstnieki varēs iegādāties dārgos nekustamos īpašumus vai ieguldīt naudu lielajā biznesā. "Lētāki" varianti tiks izslēgti.
Valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes paziņoja, ka pretendentiem, kuri vēlas iegādāties nekustamos īpašumus, nāksies ieguldīt vismaz 500 tūkstošus eiro, lai viņi neietekmētu vietējo nekustamo īpašumu tirgu, vai ieguldīt biznesā, taču tikai uzņēmumos, kur nodarbināti vismaz 50 cilvēki un ar apgrozījumu vismaz 50 miljonu eiro apmērā.
Jaunie noteikumi vēl jāapstiprina valdībai, taču, šķiet, koalīcijas partijām iebildumu nebūs. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas politiku plānots padarīt vēl stingrāku.
Patlaban termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iegādājamā nekustamā īpašuma minimālā cena Rīgā un tās apkaimē vai divu aiz Rīgas reģiona robežām iegādājamo objektu summārā vērtība nevar būt zemāka par 250 000 eiro. Savukārt minimālās prasības biznesam, kurā var ieguldīt naudu ārzemnieki termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, – 20 miljoni eiro apgrozījuma.
Acīmredzot no termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai atļautajām investīcijām plānots svītrot komercbanku parādsaistību iegādi. Tāpat līdz 2015. gada 1. janvārim pastāvēja vēl viena veida investīcijas, kas deva tiesības pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju, - bezprocenta valsts obligācijas par vismaz 250 000 eiro.
Statistika liecina, ka no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 20. jūnijam termiņuzturēšanās atļaujas par investīcijām saņēmis 19 121 cilvēks: 7 735 investori un 11 386 viņu ģimenes locekļi. Šajā periodā termiņuzturēšanās atļaujas pieteikumi noraidīti 177 investoriem, vēl 1633 atļaujas anulētas. Ar termiņuzturēšanās atļaujām saistītie ieguldījumi Latvijas ekonomikā 2010.-2019.gg. sastādīja 1,5 miljardus eiro. Lielākā daļa līdzekļu – 82,9% no kopējā apjoma – ienāca no darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Vēl 10,5% līdzekļu (158 milj.eiro) sastādīja ieguldījumi kredītiestādēs. Savukārt investīcijas uzņēmumu kapitālā veidoja tikai 6% līdzekļu apjoma (90,6 milj.eiro).
Kopumā termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā saņēmuši vairāk nekā 60 valstu pilsoņi. Viņu vidū lielākā daļa ir Krievijas valstspiederīgie (67%). 2018.-2019.gg. līdz 30% no termiņuzturēšanās atļauju kopskaita tika izsniegtas Vjetnamas pilsoņiem, taču kopumā viņu skaits nav liels. Otro un trešo vietu termiņuzturēšanās atļauju kopskaita ziņā (apmēram pa 10%) ieņem Ķīnas un Ukrainas pilsoņi.