Politika

Vīza – atmaksa par patiesību: Krievijas ĀM raksturoja Baltijas valstu jauno taktiku

Vīzu politika kļuvusi par atriebības ieroci: Baltijas valstis nekautrējas anulēt Krievijas žurnālistu Šengenas vīzas, atriebjoties par viņu materiāliem.
Sputnik

RĪGA, 8. marts - Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzskata, ka incidents ar avīzes "Izvestija" korespondentu Andreju Zaharovu ir skandalozs – Latvija anulēja preses darbinieka Šengenas vīzu pēc Igaunijas prasības.

Zaharovs uzņemšanas grupas sastāvā ieradās Rīgā 24.februārī. Lidostā robežsargi informēja, ka viņš nevar iebraukt Latvijā – Zaharova vīza tika anulēta pēc Igaunijas pieprasījuma.

"Mēs darīsim visu iespējamo, lai saņemtu adekvātu starptautisko reakciju pēc šī skandalozā gadījuma, jo tas ir tieši saistīts ar politiku. Šeit nav nekāda cita pamata, kā vien vīzu un akreditācijas politikas pielietošana kaut kādā politiskā atriebībā par žurnālista darbību," paziņoja Zaharova.

Viņa atgādināja, ka Baltijas valstis izmanto vīzu, akreditāciju, darba atļauju izsniegšanas mehānismu kā politiskās ietekmes elementu uz žurnālistiku un žurnālistiem.

EDSO priekšsēdētājs reaģēja uz lūgumu pievērst uzmanību Sputnik vajāšanai Igaunijā

"Izvestija" preses dienests informēja, ka Tallina bija neapmierināta ar žurnālista materiāliem par nacionālās geju sabiedrības vēstures pasniegšanu Igaunijā un vietējo varasiestāžu atteikšanos no oficiāliem pasākumiem par godu Tallinas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem okupantiem 75.gadadienai. šajā kontekstā Igaunija uzskata, ka Zaharovs varot apdraudēt publisko kārtību un valsts drošību.

Gada sākumā Viļņas lidostā tika aizturēta telekanāla "Zvezda" korespondente Jūlija Šatilova. Pasu kontrolē viņai paziņoja, ka Latvija anulējusi žurnālistes vizu. Šatilova uzskata, ka tā ir Latvijas "mazā atriebība" par lāu gājienam Rīgā veltīto sižetu, ko viņa sagatavoja novembra beigās. Lietuvā žurnāliste plānoja sagatavot materiālu Sputnik izmeklēšanas pēdās – par republikas pilsoņiem, kuri saskārušies ar politisku vajāšanu par "simpātijām" pret Krieviju.

Baltijas valstu valdības jau vairākkārt radījušas šķēršļus Krievijas mediju darbā. Krievijas ĀM jau atzīmēja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību darbā vērojamas koordinētas izturēšanās līnijas pazīmes. Maskava uzsvēra, ka Krievijas mediju apspiešana Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko vērti ir demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas centieniem ievērot demokrātijas un vārda brīvības principus.